Iegrāmatojot iepirktās un pārdotās preces, vienmēr seko līdzi aile ar PVN.
Tādēļ rodas jautājums, kādēļ tas ir tik sarežģīti, cik reizes tas
nodoklis tiek rēķināts? Ražotājs pērk izejvelas, klāt PVN, sūta preci
uz veikalu, atkal klāt PVN, prece tiek pārdota pircējam, atkal
PVN. Vai tad pievienotās vērtības nodoklis tiek skaitīts visam,
un tiek norēķināts vairākas reizes? Tad jau tas sastāda nevis 21% no
preces cenas, bet vairāk.
PVN tiek rēķināts pilnīgi visām precēm un
pakalpojumiem jebkurā ražošanas vai pārdošanas posmā, tā ka
šis nodoklis var tikt samaksāts divas, trīs, četras vai piecas
reizes. Jo vairāk starpnieku, jo biežāk PVN iznāk maksāt. Tātad
PVN var sasniegt arī 100% un vairāk no preces cenas.
Lai tā nenotiktu, katram starpniekam ir jāsamaksā tikai daļa no PVN. Viss pilnais PVN 21% sastāv no daudzu starpnieku samaksātajām daļām. Pērkot izejvielas, tiek aprēķināts pilns PVN, taču uzņēmumam jāsamaksā tikai neliela daļa no šī nodokļa. Kad prece ir nosūtīta veikalam, tāpat tiek rēķināts pilns PVN, veikalam arī ir jāsamaksā daļa no nodokļa, nevis pilna summa.
Kādēļ
nevarētu būt vienkāršāk, tirgot izejvielas un preces
starpniekiem bez PVN, bet veikalā pircējiem ar PVN. Tas būtu
taisnīgāk un loģiskāk, taču tajā visā slēpjas sava shēma.
Ražotājs rēķina pilnu PVN savai pārdodamajai precei, no tā atskaita citu pilno PVN, kuru tas samaksāja par izejvielām. Uzņēmums valsts kasē samaksā starpību. Arī tirgotājs valsts kasē samaksā nevis visu PVN, bet starpību.
Valsts par vienas preces pārdošanu iekasē daļu no ražotāju, daļu no vairumtirgotāja, daļu no veikala. 21% PVN ir viss nodoklis kopā, taču no šiem 21% var būt, piemēram, 7% no ražotāja, 7% no vairumtirgotāja, 7% no veikala. Kad pircējs nopērk preci ar visu 21%, viņš nesamaksā valstij, bet tikai kompensē tirgotāju un ražotāju izdevumus par PVN.
Kā var nojaust pēc šīs shēmas, tad PVN tiek pakāpeniski jau maksāts, kad prece tiek ražota un piegādāta veikalam, bet vēl pircējs to nav nopircis. Ja preci vispār neviens nenopērk vai tā tiek tirgota ar atlaidi, zaudējumus par samaksāto PVN uzņemas ražotājs un tirgotājs. Pircējs veikalā šajā gadījumā tikai sedz ražotāja un tirgotāja izdevumus.
PVN
maksātāji
Ko nozīmē tāds dīvains vārdu salikums "PVN maksātājs"? Pirmajā brīdī šķiet, ka tas ir pircējs veikalā, kurš lielveikalā ir nopircis desu. Taču nē, viss ir tieši otrādi. PVN maksātājs ir veikals, kurš desu pārdeva. Taču desas pircējs ir "PVN nemaksātājs".
Šis dīvainais statuss regulējas atkarībā no tā, kurš maksā PVN valstij. Veikals maksā PVN valsts kasē, bet pircējs veikalā maksā nevis valstij, bet gan veikalam.
Īpatnības aprēķinos rodas tad, kad uzņēmums pērk tehniku, ražošanas līdzekļus savam uzņēmumam, lai tas darbotos. Pērkot automašīnu, uzņēmums ir spiests par to samaksāt PVN. Taču ir iespēja šo samaksāto PVN dabūt atpakaļ no valsts, jo tas ir ražošanas līdzeklis.
Lai dabūtu samaksāto PVN atpakaļ no valsts, uzņēmumam ir jābūt PVN maksātāja statusā. Ja uzņēmums ir PVN nemaksātāja statusā, samaksāto PVN atpakaļ no valsts nevar dabūt.
Lielākoties PVN maksātāji ir juridiskās
personas, bet PVN nemaksātāji fiziskas personas. Arī mazi
individuāli uzņēmumi un mājražotāji var būt PVN nemaksātāji. Pats dīvainākais ir šis vārdu salikums "PVN nemaksātājs", kas maldīgi vedina uz domām, ka šīs personas ir atbrīvotas no nodokļa. Reāli tā nav, arī šie "nemaksātāji" samaksā PVN, tikai maksā paši to nezinot. Tie maksā nevis valstij, bet gan tirgotājam.
Teorētiski "PVN nemaksātājs" varētu arī šo nodokli nesamaksāt, bet kurš gan tirgotājs gribēs nodarboties ar labdarību. Ja tirgotājs kā "PVN maksātājs" ir samaksājis nodokli par iepirkto desu, tad viņš negribēs pārdot pircējam šo pašu desu par pazeminātu cenu, kurā nav ierēķināti izdevumi par PVN. Pircējs veikalā varētu pieprasīt desu bez nodokļa, jo viņš ir "PVN nemaksātājs", taču pārdevējam tas radītu zaudējumus.
PVN nemaksātāji
Amatnieki un individuālie uzņēmumi ar mazu apgrozījumu lielākoties ir PVN nemaksātāji. Tie kārto vienkāršā ieraksta grāmatvedību, lieto tikai vienu aili ar pilnu cenu. Ja mājražotājs kaut ko gatavo, viņa precei ir kāda cena un pašizmaksa. Viņš vadās tikai pēc pašizmaksas. Tādēļ PVN nemaksātāji lielākoties ir mazi nišas uzņēmumi, kuri iepērk maz izejvielu vai preču, peļņu gūst ar intelektu, mākslu vai dizainu.
Kādas priekšrocības tas dod? PVN nemaksātāji, pilnībā apejot PVN, var tirgoties savā starpā. Parasts cilvēks arī ir PVN nemaksātājs, es varu nopirkt sedziņu no mājražotāja pa tiešo bez PVN. Ja šī sedziņa ir veikalā, tad būs jāmaksā PVN. Tādēļ PVN nemaksātāji pelna ar tiešo tirdzniecību bez starpniekiem. Tie realizē produkciju gadatirgos, tirdziņos vai ar piegādi mājās. Nodokļi tiek maksāti ar licencēm un patentmaksām.
Viss izdevīgums zūd, ja tirgošanā tiek iesaistīts "PVN maksātājs". No PVN nemaksātāja starpniekam vai veikalam jāpērk par cenu, kurā nav PVN, taču nodoklis jāskaita klāt, jāgrāmato vēl klāt pie šīs cenas PVN, jārēķina jauna augstāka cena.
Ja mājražotājs pārdod austu vilnas segu par 100 eiro tirgū, pircējs priekš sevis to var nopirkt. Taču veikalam, starpniekam būs jāpērk šī sega par 100 eiro, plus jāpierēķina 21 eiro PVN. Pircējam šī sega būs jāpārdod ar visu PVN, tas ir 121 eiro plus uzcenojums.
PVN maksātāji pamatā ir uzņēmumi vai veikali, kuri tirgo preci tālāk. Ja uzņēmums negribētu par segu maksāt PVN, to varētu nopirkt kāds darbinieks kā privātpersona, tā būtu viņa personīga manta, kuru varētu nest uz mājām, uzņēmuma inventarizācijā un bilancē šī sega neuzrādītos. Taču uzņēmumam vēl ir jāpiemaksā PVN, jo pēc būtības tam šī sega jāpārdod tālāk, jāizmanto preču ražošanā vai jāgūst kāds peļņu nesošs "ekonomiskais labums".
Pēc noteikumiem PVN maksā preces pārdevējs, ja tas ir "PVN maksātājs". Savukārt preces pārdevējs "PVN nemaksātājs" nodokli nemaksā, bet nodokli tāpat jāmaksā vēl klāt pārpircējam, kurš ir "PVN maksātājs", vārdu sakot zūd izdevīgums.
Lielākoties veikals tikai paņem preci pārdošanai, vēl neko nemaksā, iepirkto preci no mājražotāja cenšas pārdot pircējam ar visu PVN, tikai pēc tam sadala naudu. Viena summa mājražotājam, PVN valstij.
Reversais nodoklis
Reversajā kārtībā PVN valsts budžetā maksā preces vai pakalpojuma pircējs. Šī nodokļu maksāšanas kārtība ir līdzīga kā pērkot preci no PVN nemaksātāja. Preces pārdevējs pārdod preci bez PVN, šo nodokli nemaksā. Pircējs pierēķina klāt PVN, kuru samaksā valstij. Apgrieztā nodokļa maksāšanas kārtība vairāk atgādina preču pārdošanas nodokli.
Reversais nodoklis tika ieviests nozarēs, kurās vērojama augsta krāpšanās ar PVN atmaksāšanas shēmām. Pārdevējs PVN “reversā” (apgrieztā) maksāšanas kārtība piemērojama noteiktām preču vai pakalpojumu kategorijām, ja piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) un preču (pakalpojumu) saņēmējs ir reģistrēti PVN maksātāji un darījums veikts iekšzemē:
Kokmateriālu piegādei, metālizstrādājumu piegādei, būvniecības pakalpojumiem, būvizstrādājumu piegādei, mobilo telefonu, klēpjdatoru, planšetdatoru un integrālo shēmu, sadzīves elektronisko iekārtu piegādēm, graudaugu un tehnisko kultūru piegādēm, neapstrādātu dārgmetālu piegādēm, spēļu konsoļu piegādēm.