Sākotnēji pēc pirmo rakstu ievietošanas blogā ir redzami
raksti vienā slejā un virsraksti sānu slejā. Taču šiem virsrakstiem ir klāt
gads un mēnesis. Tur atainojas tikai viena mēneša rakstu virsraksti. Mainoties
mēnesim, iepriekšējie virsraksti vairs nav redzami. Tur ir klāt nomācošs
uzraksts Emuāra arhīvs jeb Blog archive. Tātad nākamajā mēnesī Tavi ar pūlēm,
sirdi un dvēseli rakstītie raksti pārceļos uz arhīvu (miskasti) un vairs
nevienam nebūs vajadzīgi.
Blogs sākotnēji ir domāts kā aktualitāšu sērija, kurā aktuāls ir tikai tas, ko tu raksti šobrīd. Komunikabli cilvēki mēdz rakstīt tādus rakstus, kurus attiecīgajā brīdī lasa simtiem lasītāju, bet jau nākamajā dienā tie zaudē aktualitāti. Kas ir rakstīts pirms mēneša, jau kļūst neaktuāls un aizmirstams. Ko darīt tad, ja visi raksti blogā ir vienlīdz aktuāli, tajā ir atrodama vērtīga informācija, nevis ziņas par jaunākajiem notikumiem? Sākotnēji blogs ir veidots kā avīze vai žurnāls, bet man vajag, lai tas vairāk
līdzinātos grāmatai. Ar saviem fundamentāliem ierakstiem, kuras varētu atrast
arī pēc daudziem gadiem.
Tad ir nepieciešama savādāka rakstu navigācija, kur tie būtu viegli atrodami no galvenās lapas jebkurā laikā. Rakstu ieliekot, to varbūt izlasa daži nejauši cilvēki.
Īstie lasītāji nāk no Google pamazām. Tie negāžas vienā rāvienā, bet atnāk šad
tad. Ļoti bieži man pašam ir tā, ja esmu atradis kādu sev svarīgu informāciju
ar Google, tā jau ir rakstīta kādus divus gadus atpakaļ. Turklāt ir tāda
nianse, ja raksts stāv blogā vai saitā ļoti ilgi un tiek regulāri apmeklēts,
tas Googles meklētājā ar laiku iegūst arvien labākas pozīcijas.
Tātad man bija svarīgi, lai manus rakstus atrod un lasa
nepārtraukti, bez aktualitātes kritumiem. Lai to panāktu, rakstam ir jābūt
viegli atrodamam blogā. Tas nedrīkst aizceļot uz arhīvu. Saitei uz rakstu jābūt
redzamā vietā. Tā tas ir tipiskās interneta mājas lapā. Bet kā to realizēt
blogā, kur ir visu laiku priekšā tas nelaimīgais arhīvs ar mēnešiem un gadu
skaitļiem?
Lai kaut ko darītu lietas labā, uzreiz man radās tāda “gaiša doma”, ka visus rakstus dzēst ārā un salikt jaunā mēnesī. Tā katru mēnesi. Tad arī uzrādīsies, ka raksti ir
jauni, svaigi un aktuāli. Sākumā tā var
eksperimentēt, bet tā var rīkoties tikai ar pavisam nelasītiem un slikti apmeklētiem rakstiem. Rakstu dzēšanu un kopēšana jaunā mēnesī sajauc galvu meklētājam un drīzāk rakstu reitingu gremdē.
Labāk tomēr ir rakstīt rakstu vienu reizi. To nevajag dzēst arī pēc aktualitātes zaudēšanas. Lai pielāgotos laikam, rakstu vajag tikai pielabot. Tad tas Google ieņems savu stabilu vietu, kur to gadu gaitā atradīs arvien jauni interesenti. Pārkopēt ir vērts pavisam vecus rakstus, kurus ļoti slikti apmeklē. Pirms pārkopēšanas vajadzētu rakstu pielabot un kaut pamainīt virsrakstā. Jebkādu rakstu pārkopēšanu bez izmaiņām Google uztver kā Copy-Paste, dodot priekšroku raksta oriģinālam. Arī tad, ja oriģināls ir izdzēsts, Googles atmiņā vēl tas ir palicis un izzudīs tikai pēc kāda laika.
Labāk tomēr ir rakstīt rakstu vienu reizi. To nevajag dzēst arī pēc aktualitātes zaudēšanas. Lai pielāgotos laikam, rakstu vajag tikai pielabot. Tad tas Google ieņems savu stabilu vietu, kur to gadu gaitā atradīs arvien jauni interesenti. Pārkopēt ir vērts pavisam vecus rakstus, kurus ļoti slikti apmeklē. Pirms pārkopēšanas vajadzētu rakstu pielabot un kaut pamainīt virsrakstā. Jebkādu rakstu pārkopēšanu bez izmaiņām Google uztver kā Copy-Paste, dodot priekšroku raksta oriģinālam. Arī tad, ja oriģināls ir izdzēsts, Googles atmiņā vēl tas ir palicis un izzudīs tikai pēc kāda laika.
Lai uzlabotu navigāciju, arhīvu labāk dzēst ārā un triekt pie
velna, lai nav sānu slejā nekādas norādes uz aizgājušajiem gadiem un mēnešiem.
To var izdzēst tā: Izkārtojums> Sīkrīks ar uzrakstu Emuāra arhīvs>
Labot> Izdzēst
Vienai daļai arhīvu ir bail dzēst, jo ir sajūta, ka
pazudīs visi raksti. Nē, arhīvs nekur nepazūd. Izdzēst var tikai tā ārējo
atainojumu sānu slejā. Ja gribas arhīvu atpakaļ, jebkurā brīdī to var atjaunot
tā: Izkārtojums> Pievienot sīkrīku> nākamais> Emuāra arhīvs> poga
"plus"> Saglabāt
Nākamais solis ir likvidēt jebkādus datumu un gadu
atainojumus. Tur var ieiet iekšā un atslēgt datumus: Izkārtojums> Emuāra
ziņas> Labot> Izņemt ķeksīšus vietās, kur redzami pulksteņa laiki un
datumi> Saglabāt
Ja raksts tiek atrasts pēc diviem vai trijiem gadiem, tad
labāk ir tad, ja tam nav klāt datuma. Tādā gadījumā lasītājam radīsies ilūzija,
ka tas ir ievotots tik tikko. Bet vecs datums radīs sajūtu, ka raksts ir
neaktuāls un novecojis. Tiesa gan, norāde uz mēnesi un gadu paliek pašā saitē Uzkrītošākais tur ir gads, mēnesis ir neievērojams.
Lai saitē mainītos gads, var rakstu uzlabot un uzlikt kā jaunu. To izdarīt ir pavisam vienkārši: Pārveidoju rakstu par melnrakstu, mainu publicēšanas datumu un publicēju it kā no jauna. Saite
http://emuariem.blogspot.com/2013/11/bez-arhiva-un-miskastes.html pārveidojas par
http://emuariem.blogspot.com/2014/01/bez-arhiva-un-miskastes.html.
To vēlams veikt tikai vienu reizi gadā un tikai maz lasītiem rakstiem. Daudz lasītiem rakstiem nevajag uzlabot publicēšanas datumu, to vērtība pieaug līdz ar laiku. Ja rakstam mainās datums, sākotnēji Google piedāvā saiti uz iepriekšējā datuma rakstu. Uz tās uzspiežot, parādās uzraksts, ka tāda lapa neeksistē. Tikai pēc pusmēneša Google pārorientējas uz raksta jauno datumu.
http://emuariem.blogspot.com/2013/11/bez-arhiva-un-miskastes.html pārveidojas par
http://emuariem.blogspot.com/2014/01/bez-arhiva-un-miskastes.html.
To vēlams veikt tikai vienu reizi gadā un tikai maz lasītiem rakstiem. Daudz lasītiem rakstiem nevajag uzlabot publicēšanas datumu, to vērtība pieaug līdz ar laiku. Ja rakstam mainās datums, sākotnēji Google piedāvā saiti uz iepriekšējā datuma rakstu. Uz tās uzspiežot, parādās uzraksts, ka tāda lapa neeksistē. Tikai pēc pusmēneša Google pārorientējas uz raksta jauno datumu.