Kad
uzņēmums pērk iekārtu vai tehniku, tas ir daudz sarežģītāk kā
mājās nopirkt ledusskapi. Vispirms uzņēmums pērk iekārtu, kurai
ir cena un vēl PVN atsevišķi, tiek algoti darbinieki, kuri uzstāda
iekārtu, kāda firma iekārtu piegādā, vēl ir jāpieaicina
eksperti, kuri novērtē iekārtas drošību un potenciālo
kalpošanas laiku. Izveidojas vesela kaudze izdevumu, kuru summa
veido iekārtas cenu, palaižot to ekspluatācijā.
Var
rasties neizpratne, kurā kontā grāmatot tikko nopirktu iekārtu,
bet kurā kontā grāmatot ekspluatācijā palaistu iekārtu. Viena
un tā pati iekārta var tikt iegrāmatota ar dažādām cenām.
Viena cena pērkot, cita cena nododot ekspluatācijā.
Konts
1240 - pamatlīdzekļu izveidošana
Lai
atdalītu tikko nopirktas mantas no darbībā esošiem
pamatlīdzekļiem, tiek izmantots konts 1240, ar kuru apzīmē
pamatlīdzekli tā tapšanas stadijā. Pēc palaišanas ekspluatācijā
iekārta tiek iegrāmatota kā īsts pamatlīdzeklis.
Pašas
iekārtas cena ir viens izdevumu komponents. Kamēr iekārta stāv,
tā vēl ir prece. Lai iekārta kļūtu par pamatlīdzekli, tā ir
jāpalaiž ekspluatācijā. Ar vairāku speciālistu sastādītas
komisijas aktu iekārta tiek palaista ekspluatācijā ar noteiktu
datumu. No šīs dienas iekārta tiek iegrāmatota kā
pamatlīdzeklis, kura vērtību sastāda pašas iekārtas cena,
uzstādīšanas izmaksas, transporta izdevumi, ekspertu pakalpojumi.
Kopējās izmaksas sauc par pamatlīdzekļa izveidošanas izmaksām,
kas sākotnēji grāmatojas kontā 1240. Pēc palaišanas
ekspluatācijā iekārta tiek pārskaitīta no konta 1240 uz kontu
1220. Sākot ar nākamā mēneša pirmo dienu iekārtai tiek skaitīts
nolietojums. Tiek noteikts gadu skaits, kad iekārta nolietosies,
zaudējot savu vērtību.
Nopirkta
iekārta vēl netiek iegrāmatota kā pamatlīdzeklis, jo pirkšanas
brīdī tā vēl nav kļuvusi par pamatlīdzekli. Tai nerēķina
nolietojumu. Iekārtas sākotnējā cena veido lielāko daļu no
kopējās pamatlīdzekļa cenas, taču par pamatlīdzekli tā kļūs
tikai pēc pieņemšanas akta. Ja iekārtu nebūtu mērķis uzstādīt
un palaist ekspluatācijā, tad tā negrāmatotos kontā 1240. Tad tā
būtu prece pārdošanai.
Ja
detaļa stāv noliktavā nelietota, tā uzskaitās kā noliktavas
krājums. Kad detaļa tiek ņemta remontam, tā grāmatojas kontā
1240. Pamatlīdzekļos iekļautās detaļas jau piedalās ražošanas
procesā, tām vajadzētu būt iemontētai kādas tehnikas sastāvā.
Kad tehnika saremontēta un pieņemta ar aktu, detaļa iekļaujas
jaunās tehnikas vērtībā, vienlaicīgi pazūdot no sava atsevišķā
konta.
PVN
neiekļaujas - to var dabūt no valsts atpakaļ
Rodas
jautājums, kas iekļaujas un kas neiekļaujas pamatlīdzekļa
vērtības summā. Pērkot iekārtu, tai ir sava cena, kurā
iekļaujas PVN, jo tā ir prece. Uzstādot iekārtu, ir iespēja
iesniegt deklarāciju par PVN atmaksu. Pamatlīdzeklis piedalās
ražošanā, kuras gala produktam būs savs PVN. Lai šis nodoklis
netiktu samaksāts pārāk daudz reizes, ražošanas procesā ir
iespēja lūgt to atmaksāt. Tas saucas priekšnodoklis. Tādēļ
bilancē pamatlīdzeklis aktīvos tiek uzskaitīts bez PVN, kas tiek
atskaitīts no pirkšanas cenas.
Ir
vēl kāda nianse. Tikai tad, ja uzņēmums ir PVN maksātājs, tas
pamatlīdzekļu cenu skaita bez PVN, jo tam ir tiesības saņemt
atpakaļ samaksāto pievienotās vērtības nodokli. PVN maksātāji
grāmatvedībā grāmato divas ailes ar cenu un PVN atsevišķi. Ja
uzņēmums nav PVN maksātājs, tas nelieto grāmatvedībā divas
rindiņas "cena bez PVN" un "PVN". Tas lieto
tikai vienu rindiņu ar pilnu cenu "Kopā". PVN nemaksātājs
pamatlīdzekļu cenu skaita ar visu PVN. Viņš tādu PVN it kā
nemaz nepazīst, taču samaksā šo nodokli pašam sev nezinot.
PVN
maksātājs pamatlīdzekļa vērtībā arī piegādes izdevumus
iekļauj bez PVN. Ja pamatlīdzeklis tiek remontēts vai modernizēts,
tajā tiek iekļautas detaļas, par kurām arī ir samaksāts PVN.
Pēc pamatlīdzekļa izveides PVN maksātājs var sastādīt kopēju
sarakstu ar PVN summām par iekārtu, piegādi un detaļām, šo
summu saņemot atpakaļ no valsts budžeta.
Ja pakalpojumus sniedz PVN nemaksātājs, no tā viss jāpērk par pilnu cenu ar visu PVN, neko no valsts atpakaļ nevar dabūt. Tikai
tad, ja uzņēmums pērk iekārtu un izmanto transportu no firmām,
kas reģistrējušies kā PVN maksātāji, ir iespēja PVN dabūt no valsts atpakaļ.
Abiem darījumu partneriem jābūt reģistrētiem PVN maksātājiem, lai varētu pirkt mantas uzņēmuma vajadzībām bez PVN. Nodokļa saņemšana atpakaļ no valsts ir virtuāla, jo uzņēmums vispirms uzskaita pilno PVN, tad no šīs summas atskaita atmaksājamo nodokļa daļu, valstij samaksā starpību. Nodoklis pēc papīriem it kā tiek maksāts, bet dabā tiek maksāta atlikusī starpība. Pats pievienotās vērtības nodoklis tiek
uzskaitīts, pārskaitīts, taču reāli tā iznāk tirgošanās ar
"neko".
Darba
algas
Pamatlīdzekļa
izveidē iekļaujas uzstādīšanas izmaksas, kurās kādi strādnieki
montē iekārtas. Izmaksās iekļaujas strādnieku algas par šo
darbu. Kļūdas var rasties ar precīzu uzskaiti. Darba alga ir
jāatdala no citu darbu veikšanas, izmaksās iekļaujas tikai
samaksa par montēšanu. Ir diezgan piņķerīga sociālā nodokļa
uzskaite. Virs darba samaksas ir darba devēja sociālās iemaksas un
uzņēmējdarbības riska nodeva. Tas viss iekļaujas pamatlīdzekļa
kopējā vērtībā. Darba ņēmēja sociālās iemaksas iekļaujas
darba samaksā, taču jārēķina atsevišķi saistības valsts
budžetā.
Vienkāršāk
it kā būtu tad, ja strādniekiem būtu kāda nemainīga alga, kura
ar visiem nodokļiem ir vienāda katru mēnesi. Iekārtas uzstādīšanu
tie veiktu it kā “par brīvu”, jo tas tiktu veikts parastajā
darba laikā. Reāli tā arī ir, jo uzņēmuma darbinieki saņem
savu kopējo algu, nevis atsevišķu samaksu par iekārtas
uzstādīšanu. Arī tad, ja uzstādīšanu veic citas firmas
pārstāvji, tie tāpat saņem savu algu, kurā var būt vienā
kopējā katlā saliktas neskaitāmas iekārtu uzstādīšanas. Taču
te jāņem vērā, ka darba samaksa ir izdevumi uzņēmumam par
konkrētu pakalpojumu, šie izdevumi tiek iekļauti pamatlīdzekļa
cenā.
Vērtējot
iekārtas montēšanu, darba samaksu mums jāvērtē no darba devēja
puses, ne kā darba ņēmējam. Iekārtas cenā tiek ielikta kopējā
katlā darba samaksa, ko veikuši visi montētāji. Samaksa par darbu
iekļaujas kā aktīva vērtības palielinājums, jo vairāk
samaksāja, jo dārgāks pamatlīdzeklis. Tas uzņēmumam ir
ieguvums, jo aktīvu summa pieaug. Tai pat laikā tā pati samaksa
grāmatojas kā saistības, individuāls rēķins katram montētājam,
kuru darba devējam reālā naudā būs jāmaksā. Šo rēķinu
sakrāšanās kopā veido darba algu, kuru maksā no kases katru
mēnesi. Samaksa par iekārtas montēšanu noslēdzas ar rēķinu, ne
reālu samaksu. Ko strādājošais saņems no kases, tas ir saistīts
ar viņa darba līgumu, visu pārējo darbu summu.
Dažādi
izdevumi
Lielas
neskaidrības var rasties ar dažādiem sīkumiem, kuri rodas
pamatlīdzekļa izveidošanas gaitā. Ko iekļaut, bet ko neiekļaut.
Te ir jāsaskaras ar likumiem, kuri nosaka tos izdevumus, kurus
nedrīkst iekļaut. Jebkura automobiļa iegādes vērtībā
nevar būt iekļauti CSDD pakalpojumi un auto nodoklis. Tāpat pēc
likuma izveides izmaksās neiekļauj grāmatvedības izdevumus un
juristu pakalpojumus, apdrošināšanu. Iekļauj izpētes un
vērtēšanas ekspertiem samaksāto summu, testēšanu,
izmēģinājumus.
Pamatlīdzekļa
izveidošanas izmaksās iekļauj:
1.
Pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides)
2.
Neatskaitāmie nodokļi un nodevas, kas samaksāti līdz nodošanai
ekspluatācijā:
1)
Muitas nodoklis
2)
Darba devēja sociālās iemaksas
3)
Uzņēmējdarbības riska nodeva
3)
Akcīzes nodoklis
4)
Citi nodokļi, kas nav PVN
3.
Piegādi līdz izmantošanas vietai
4.
Vietas sagatavošanas, uzstādīšanas un montēšanas izmaksas
5.
Remonta un rekonstrukcijas izmaksas
6.
Darba samaksas aprēķinu
7.
Atlīdzību speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu
8.
Testēšanu un izmēģinājumus
Pamatlīdzekļa
sākotnējā vērtībā neiekļauj šādas izmaksas:
1.
PVN par uzstādāmo iekārtu vai tehniku, piegādi, uzstādīšanu,
saistītiem pakalpojumiem, ja uzņēmums ir PVN maksātājs.
2.
Nodokļi un nodevas, kuras tiks maksātas ekspluatācijas gaitā
3.
Darba ņēmēja sociālās iemaksas, jo tās jau ir iekļautas darba
samaksā
4.
Plānošanas un pētniecības darbu izmaksas
5.
Jauna produkcijas vai pakalpojuma veida izmaksas
6.
Reklāma
7.
Juristu pakalpojumi
8.
Grāmatvedības izdevumi
9.
Apdrošināšana
10. CSDD
pakalpojumi un auto nodoklis