Līdz šim sociālos tīklus es uzvēru kā diezgan
bezrezultatīvu komunikācijas līdzekli. Ir cilvēki, kuriem ir milzīgi daudz
draugu, tie sociālajos tīklos jūtas kā mājās un jebkura informācijas kopīgošana
tiem nes milzu atsaucību. Man draugos parasti ir bijuši tikai daži cilvēki,
kuriem tāpat ir vāja interese, ko es rakstu savā blogā. Tikpat bezcerīga
situācija ir Facebook. Kuram tur vispār interesē, ko es rakstu.
It kā nejauši atklāju Twitter iespējas. Šo tīklu neuztvēru nopietni. Tāpat vien tur reģistrējos, lai uzzinātu, kas tur
iekšā notiek. Uzrakstīju tikai dažus tvītus, lai nebūtu tukšums. Sākumā
tiešām neko man neizdevās iekustināt. Taču kādā reizē vasaras beigās, kad
savu Twitter kontu biju atstājis pilnīgā novārtā, guvu negaidītus panākumus.
Biju 2013.gada jūnijā iekopējis tvītu ar saiti uz kādu
Ziemeļkorejas dziesmu. Tā tas arī būtu tur palicis nepamanīts, taču augusta
beigās atgadījās starptautisks skandāls, kurā bija iejaukta tieši šī dziesma.
Tas bija rets koncertieraksts. Ieinteresēti žurnālisti Twitter meklētājā atrada
šo dziesmu manu ziņu sarakstā un publicēja savā interneta saitā. Tas nozīmē,
ka Twitter ziņas ir vērts publicēt tieši tādēļ, ka tās var būt atrodamas
meklētājā pēc kāda laika.
Arī tad,
ja tur nav neviena drauga, ir vērts publicēt saites uz sava bloga rakstiem. Šīs iespējas dēļ savus rakstus ir vieglāk kopīgot, ja tur
nav neviena drauga. Vienkārši kopīgo rakstu un aizmirsti. Ja būtu draugi, tie
varētu sākt sūdzēties, ka rakstu viņiem neinteresantas lietas. Sākumā nav nekādas reakcijas, bet varbūt ar laiku atnāk apmeklētāji. Pagaidām liela
daļa nemaz nezin, ka tur ir iespējams kaut ko atrast.
Salīdzinājumā informācijas meklēšanai Facebook ir diezgan bezcerīgs gadījums. Facebook meklētājs atrod ļoti maz. Tas atrod tikai kādas personas vai interešu lapas. Tāpat draugiem.lv ir ļoti vājš
meklētājs, kurš ir noderīgs tikai atsevišķu personu meklēšanai. Ja feisbukā vai
draugos ir kaut kas publicēts, tad tas var ieinteresēt tikai pirmajā dienā, kad
ziņa ir nokļuvusi jaunumu lentē. Vēl arī tad, ja piesaisti jaunus draugus un
tie interesējas, kas tev profilā ir atrodams.
Facebook varu atrast kādus desmit pazīstamus cilvēkus, kuriem savukārt ir pavisam vāja interese par manu blogu. Lai dabūtu jaunus lasītājus, ir jāaicina draugos sveši cilvēki. Lai atrastu jaunus lasītājus, būtu vērtīgi aicināt tikai tādus cilvēkus, ar kuriem sakrīt intereses. Bet tas ir ļoti pagrūti realizējams. Ir ļoti maz iespēju atrast draugus pa sev interesējošu tēmu. Nākas aicināt gadījuma personas, kurām visām ir pilnīgi citas intereses. Arī tad, ja esi pieteicies dažādās lapās, tāpat tur interesenti nav zināmi.
Ir iespējams pieteikties dažādās interešu grupās un tur atrast lasītājus. Tas ir noderīgākais sevis realizācijas veids Facebook. Atrodi vajadzīgo interešu grupu, piesakies un publicē ziņas uz savu blogu. Lai ziņa tiktu publicēta, augšā ir tāds lodziņš "Uzraksti kaut ko". Šajā lodziņā iekopē saiti uz sava bloga rakstu. Šī saite pati automātiski pārveidosies par glītu tekstu ar virsrakstu un bildi. Pēc tam spiež "Pievienot".
Problēma tajā visā ir tāda, ka šādas interešu grupas ir diezgan grūti atrast. Bieži vien tās ir slēgtas un mazskaitlīgas. Iekopējot saiti uz savu blogu, atnāks varbūt desmit apmeklētāju, vairāk cerēt nevar.
Twitter nav mokošās draugos aicināšanas. Tur var pieteikties sekot jebkuram un jebkurš ir priecīgs, ka viņa sekotāju skaits aug. Tur nav daudz šauro savējo loku, tur lielākoties viss ir plašs un pieejams jebkuram pretimnācējam. Arī tad, ja nemaz nav sekotāju, ir plašākas iespējas sevi realizēt.