Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Uzņēmuma iekārtu un tehnikas īstā vērtība var neatbilst bilancē ierakstītajai summai. Tad var veikt šo pamatlīdzekļu pārvērtēšanu. Tas nav jādara obligāti, bet ir vēlams to darīt. Ja tehnika uz papīra ir kļuvusi bezvērtīga un nolietota, bet ir pilnvērtīgā darba kārtībā, var to pārvērtēt. Vērtības noteikšanai ir jāpieaicina sertificēti eksperti, kuri noteiks patieso cenu un paņems samaksu par pakalpojumiem.

Reāli dabā pārvērtēšana neko nemaina, manta ar to nekļūst vērtīgāka, nauda makā nepieaug. Pārvērtēšana ir tīri virtuāls process, kas dod iespēju kļūt uzņēmumam “bagātākam”. Tas ir vajadzīgs, lai piesegtu zaudējumus, saņemtu kredītus vai dotu iespēju darbināt iekārtu, kuras cena ir “nolietota” līdz pārāk zemai atzīmei. Šī pārvērtēšanas summa ir vajadzīga nevis mums, bet citiem, lai tie domātu, ka esam bagātāki, ražot spējīgāki.

Pārvērtēšana savā ziņā ir loterija, kurā var arī zaudēt. Patiesā cena var izrādīties zemāka. Kur parādās jēdziens patiesā vērtība, tur ir bijusi pārvērtēšana.

Pie pamatlīdzekļiem pieder arī ēkas un būves. Cenu buma rezultātā pārvērtēšana ir nepieciešama, lai varētu uzrādīt grāmatvedībā reālu finansiālo stāvokli. Treknajos gados, kad ēkām vērtība cēlās, ēkas bija jāpārvērtē. Kad burbulis plīsa, bija jāpārvērtē atpakaļ, lai bilance nebūtu mākslīgi uzpūsta.

Pārvērtēšanas rezerve

Viena daļa uzņēmumu jau sākumā izveido pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezervi. Tā ierakstās kontā 3130 "Ilgtermiņa pārvērtēšanas rezerve". Šis konts palielina paša kapitālu. Kad pārvērtēšanā tehnikas cena izrādās zemāka par bilances vērtību, no šī konta tiek noskaitīta nost vajadzīgā summa. Ja pārvērtēšanā patiesā cena iznāk augstāka, tad starpība starp bilancē ierakstīto un augstāko īsto cenu tiek ieskaitīta šajā rezervju kontā. Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve ir kopēja visiem pamatlīdzekļiem, “kopējā krājkasīte”. Šī summa vairāk ir virtuāla, jo no kases tajā naudiņu neiemaksā, tikai balansē ar cipariem.

Lai saprastu, kā tas darbojas, mēģināšu runāt sadzīviski. Piemēram, es nopērku ledusskapi par 100 eiro, bet izrādās, ka tas maksā 160 eiro. Naudu es izdevu 100 eiro, taču es ieguvu 60 eiro, virtuālu summu, kuras man nemaz nav, ir tikai sajūta, ka man ir dārgāka manta. Ledusskapi es varētu dārgāk pārdot, varbūt ieķīlāt, lai saņemtu aizdevumu. Citā reizē pērku televizoru par 200 eiro, bet izrādās, ka tas maksā 140 eiro. Esmu zaudējis, 60 eiro palaidis pa vējam. Ko ar ledusskapi ieguvu, to ar televizoru zaudēju. Pērkot ledusskapi es it kā virtuāli ieliku rezerves fondā 60 eiro, kurus nācās zaudēt pie televizora pirkšanas.

Šī rezerve var būt izdevīga ar to, ka ļauj palielināt pašu kapitālu, iegūstot papildus iespēju saņemt kredītus. Ja pārvērtēšanā pamatlīdzekļu cenas ir augstākas, tad konts 3130 pildās ar virtuālu naudu. Kad cena ir zemāka, šis konts tukšojas. Var izrādīties, ka šajā kontā nepietiek līdzekļu. Tad nauda ir jāņem no citiem izdevumiem.

Vēl ir kāda nianse, kur var kļūdīties. Kurā pusē šo kontu rakstīt, debetā vai kredītā? Tas ir pasīvu konts, kurā ir pašu kapitāls. Palielinot šo kontu pieaug saistības, taču tās ir iekšējās saistības, kas dod iespēju atvieglot ārējās saistības. Es it kā naudiņu ielieku krājkasītē, kura stāv uz skapīša. Ja man pietrūks kaut kam naudiņas, es to varēšu pakratīt.

Kad šajā kontā tiek ieskaitīta naudiņa, šīs summas palielināšanās tiek rakstīta kredītā. Mēs palielinām krājkasītes satura apjomu, bet nevaram to tērēt. Pildot krājkasīti, pieaug saistības pret kopējo ģimenes budžetu. Varbūt daudz kam naudiņas nepietiek, bet mēs liekam naudu krājkasītē, kura ir neaizskarama. Tikai tad, ja pēc pārvērtēšanas kādas mantas cena būs mīnusā, varēs paņemt no krājkasītes. Citiem nolūkiem šo naudiņu iztērēt nevar, jo šī naudiņa ir virtuāla, eksistē "tikai domās". Ņemot ārā naudiņu no konta 3130, to raksta debetā. Saistības samazinās, krājkasīte tukšojas.

Divas pārvērtēšanas metodes

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanai izmanto divas metodes. Sākumā uzņēmums var izvēlēties, kuru metodi pielietot. Ja viena metode ir pielietota, pēc otras metodes var pārvērtēt mantu atkārtotā pārvērtēšanā. Vienu un to pašu metodi jāpielieto visas grupas pamatlīdzekļu vērtēšanā. Tas vedina uz to, ka uzņēmums vienu metodi izvēlēsies kā galveno, otru metodi pielietos tikai atsevišķos gadījumos.

Ja pamatlīdzekli pārvērtē, tad jāpārvērtē visu pamatlīdzekļu kategoriju, pie kuras šis pamatlīdzeklis pieder. Lai kādas vienas lietas vērtība nesamērīgi nepieaugtu. Šīs kategorijas veido katrs uzņēmums pats, lai grupētu pamatlīdzekļus. Piemēram, automašīnas: vieglās, kravas, ar motora tilpumu, atbilstošu kravnesību. Tas ir piņķerīgs process, kas aizņem laiku. Vēlams pārvērtēšanu veikt vienā dienā. Viena komisija un viens akts. Rezultātā kādai lietai cena var būt augstāka, kādai citai zemāka. Apsekošanas gaitā var secināt, ka daļai pamatlīdzekļu nekas nav jāmaina, jāatstāj pa vecam. Pārvērtēšanas rezultātā parasti mainās arī turpmākais lietošanas laiks.

Lielākoties pārvērtēšana vajadzīga darbā vajadzīgai tehnikai, kuras vērtība bilancē tuvojas nullei. Ja uzņēmumā jau vairākus gadus darbojas traktors ar nulles vērtību, tad pārvērtēšana var glābt situāciju. Iegādājoties traktoru ir noteikts pārāk īss lietošanas laiks un tagad tas ir jāizlabo. Izveido komisiju, kurā piedalās arī kāds speciālists, kas kaut ko saprot no traktoriem un cenām. Var aicināt komisijā vēl klāt, ko vien sirds vēlas. Sastāda aktu un nosaka, ka šis traktors maksā noteiktu summu, likvidācijas vērtību (metāllūžņu cenu), un vēl gadus 4 ar to var mierīgi art un ecēt.

Pārvērtēšanu veic šādos gadījumos:

1. Ja pamatlīdzekļa tirgus vērtība ir augstāka vai zemāka par bilances vērtību

2. Noteikts neatbilstošs pamatlīdzekļu nolietošanās ilgums

3. Pamatlīdzeklis dokumentos ir nolietots, bet piedalās saimnieciskajā darbībā

4. Lai saņemtu kredītu

5. LR MK pasludinātos noteikumos (reti)

6. Pie uzņēmuma privatizācijas

Uzņēmums izvēlas pārvērtēšanai vienu no divām metodēm

Pēc pirmās metodes

1. Tiek atrasts pārvērtēšanas koeficients, kuru izvelk pēc formulas

Patiesā vērtība tagad / Bilances vērtība tagad = koeficients

1. Tiek palielināts (vai samazināts) uzkrātais nolietojums, lai tā summa būtu atbilstoša patiesajai cenai. To iegūst, nolietojuma summu reizinot ar koeficientu. Jaunās un vecās nolietojuma summas starpību ieraksta kontos. Nolietojumu rēķina tāpat no pirmās palaišanas ekspluatācijā, tikai ar izmainītiem skaitļiem pēc jaunās vērtības.

2. Tiek palielināta (vai samazināta) sākotnējā pamatlīdzekļa cena, kad to nodeva ekspluatācijā. Lai tā atbilstu patiesajai cenai. To iegūst, reizinot šo cenu ar koeficientu. Jaunās un vecās vērtības starpību ieraksta kontos.

3. Tiek palielināta (vai samazināta) tagadējā bilances vērtība, reizinot ar koeficientu. Lai tā būtu vienāda ar jauno pārvērtēto patieso cenu. Jaunās un vecās vērtības starpību ieraksta kontos.

4. Ar aktu nosaka jauno vērtību, jaunu lietošanas laiku, nolietojums tiek vērtēts izejot no jaunās cenas.

5. No jaunās cenas atņem tagadējo bilances cenu, starpību ieliek kontā 3130. Vai arī paņem summu no šī konta, ja jaunā cena ir zemāka.

Pēc otrās metodes

1. Noraksta uzkrāto nolietojumu, sāk skaitīt nolietojumu no jauna.

2. Palielina (vai samazina) tagadējo bilances vērtību, lai tā būtu vienāda ar jauno pārvērtēto cenu.

3. Iegrāmato pārvērtēšanas rezultātu, kuru veido jaunā cena mīnus pēdējā bilances vērtība pirms pārvērtēšanas.

4. Pamatlīdzekli uzskaita pēc jaunās vērtības, palielinot nolietojuma termiņu.