Sākotnēji pagātnē aizgājušajā sociālajā tīklā Google Plus varēja draudzēties, runāt par pasaules jaunumiem, arī iepazīties un sarunāties ar web kameras palīdzību. Aptverot visu spektru, kaut kas izdevās labāk, bet kaut kas buksēja un nīkuļoja. Arī tad, ja kaut kas izdevās, tam traucēja visādas liekas funkcijas. Vislielākās perspektīvas bija fotogrāfijām. Facebook vai draugos bija iespēja dalīties tikai ar saviem nedaudzajiem draugiem, radiem un paziņām. Lai bildes tiktu daudz skatītas, jāsavāc milzu skaits draugu un jābūt pašam ļoti aktīvam.
Vislielākā iespēja šajā sociālajā tīklā bija Google plus kopienās. Ir gan feisbukā un draugos domubiedru grupas, kurās tomēr dominē savējie un atsaucība cilvēkam no malas nav pārāk liela. Google
plus kopienas bija unikālas ar to, ka tās spēja atvērt visu pasauli jebkuram cilvēkam pilnīgi no nulles, bez draugu skaita un pašreklāmas.
Google plus fotogrāfijas bija labākā kvalitātē nekā Facebook, kurā zūd fotogrāfiju kvalitāte pat tad, ja tās ir bildētas ar spoguļkameru. Tādēļ Facebook lielāka popularitāte ir selfijiem. Google plus fotogrāfijas bija iespēja uzlabot, paspilgtināt krāsas un izgaismot ēnainus stūrus. Google plus lietotāju masu veidoja tie, kuri savas bildes bija ievietojuši Picasa interneta albumos. Diskutētāju kopienas ar sarunām ir ievērojami
mazskaitlīgākas.
Kaut gan tas viss bija perspektīvi tikai sākumā un dod
daļēju labumu. Tas deva iespēju tik ārā no neievērojamības. Bija grūti atrast specializētas fotogrāfiju kopienas, bet bija milzīgs skaits visādu "Beautiful Photos" un "Amazing
Pictures". Tur varēja iekopēt skaistu bildi, kurai nav nekāda cita satura, un
visi būs sajūsmā. Pamatā tās bija iespējas fotomāksliniekiem, bet līdz ar
fotogrāfiju skaita pieaugumu tur vairāk varēja atrast briesmīgi fotošopētas
ainavas un masveidīgu fotospamu no atsevišķiem fotomāksliniekiem.
Sākumā ar kopienām man paveicās. Ievietoju bildi un ļoti ātri pieauga tās statistika, plusiņi un profila apmeklējumi. Taču kādu brīdi pēc pusgada dīkstāves ar kopienām man galīgi neveicās. Ievietoju bildi, gaidu, tukšums. Apmeklējumi nulle. Lieku bildes daudzās kopienās, visur tukšums, nekādas reakcijas. Kur bija problēma? Bija kopienas bez cenzūras, katrs varēja likt ko grib un tas bija uzreiz ir jaunumu lentē. Bet bija daudz kopienu, kurās nācās gaidīt, kad bildi apstiprinās moderators. Vai viņš to bildi apstiprinās rīt vai pēc nedēļas, nebija zināms.
Kad bilde beidzot bija apstiprināta, tā neparādījās jaunumu lentē, bet palika tajā vietā, kur bijusi. Šo bildi tāpat neviens neskatījās, jo tai priekšā bija iekopētas simtiem citu fotogrāfiju. Lai beidzot tiktu pie fotogrāfiju publicēšanas šajā "Beautiful Pictures", bija jākopē vēl nākamā fotogrāfija, kura tāpat iestrēga neviena neapskatīta. Tāpat arī nākamo fotogrāfiju varēja neapstiprināt. Lai tiktu ar savām bildēm iekšā šādā kopienā, varēja paiet kāds laiks. Tikai tad, ja fotogrāfijām bija noņemta ierobežojošā apstiprināšanas barjera, tad tās uzreiz nonāca jaunumu lentē.
Lai lieki netērētu garīgos spēkus, gaidot, kad beidzot kāda bilde parādīsies kopienas jaunumu lentē, liku cerības uz vairākām kopienām. Kopienās bija vēlams ievietot katrā savādāku kvalitatīvu fotogrāfiju, kura absolūti atbilst tematam. Savu paša fotografētu, vēlams pēc iespējas jaunāku. Varēja gadīties, ka no desmit kopienām neapstiprina bildes nevienā. Tas bija tad, ja liku likmi uz ļoti populārām kopienām. Mazāk populārās kopienās bija mazāka cenzūra un redaktors pamanīja jaunu interesentu. Populārās kopienās bildes gāza iekšā visi, kas pagadījās, tādēļ katrs fotogrāfs atsevišķi varēja palikt arī nepamanīts.
Kopienās beidzot atklāju, ka man ir daudz fotogrāfiju,
kuras varētu interesēt citus. Līdz šim draugos un feisbukā nezināju, ko tur
likt. Neesmu bijis tālos ceļojumos, pats neizskatos bildēs īpaši labi. Ir tikai
dabasskati, divdomīgi ielu skati un bildes no aizaugušām vietām, kuras šķietami
nevienu neinteresē. Lūk, Google plus varēja likt iekšā tādas bildes, kuras
nevienam draugam neinteresē. Un otrādi, bildes draugos nederēja priekš Googles.
Tādēļ jau bija sākumā jāsaprot, ko tur var publicēt. Kopienās varēja publicēt krāšņas bildes no ceļojumiem, tikai ar noteikumu, ka tajās nebūs
redzams pats ceļotājs. Bildēs varēja būt sveši cilvēki un ielu skati, bet centrā
nevienam tur nebija jāpozē.
Ja tomēr gribas sevi pasniegt citiem, der līdzīgas kopienas "Facebook" vai "Instagram". Tam der arī
tipiskā sociālo tīklu sekotāju un draugu skaita palielināšana. Var sevi mēģināt
pasniegt pasaulei skaistas sievietes, kuras iepozē uz skaista fona. Tur jābūt
atbilstošai frizūrai, kleitai, svārkiem un blūzītei, šķelmīgam
skatienam un smaidam. Tipiskās ekskursantu bildes, kurās
kokaina persona ar samocītu sejas izteiksmi īsbiksēs, T-kreklā un sporta apavos
nostājusies miera stājā pie kāda tipiska ekskursiju objekta domātas pazīstamiem cilvēkiem no draugu loka.
Fotogrāfijām Google plus kopienās bija jābūt skaistām,
kontrastainām, ar burvīgu fonu un māksliniecisku kompozīciju. Nederēja ikdienišķas bildes. Šī iemesla dēļ viena daļa pārcentās un uzlaboja bildes līdz nepazīšanai, ka jau izskatījās mākslīgas un atbaidošas. Fotošopistu tur bija pārāk daudz,
kuri mēdz spamot savas bildes visās iespējamās kopienās.
PAR ALBUMIEM
Vēl kāda īpatnība. Draugos ir ierasts, ka draugi publicē
jaunus bilžu albumus. Arī Google plus varēja atrast ļoti interesantus albumus, bet
kopienās tomēr albumus īsti nemīlēja. Tur lielākoties tika publicētas atsevišķas
fotogrāfijas. Ja tika publicēts albums, biežāk citi atvēra tikai pirmo fotogrāfiju.
Te ir jārunā par bilžu aplūkošanas ātrumu. Jo daudzskaitlīgāka kopiena, jo
ātrāka bija bilžu aprite un īsāks bildes skatīšanās laiks. Tavas bildes aplūkošanai
citi veltīja tikai sekundi. Ko pa to brīdi tie ievēroja, tas arī bija tavs
panākums.
Kopienās ar mazāku biedru skaitu fotogrāfijas aplūkoja ilgāk. Tur vairāk ievēroja detaļas. Ja bija iekopēti albumi, tad bija lielāka cerība,
ka aplūkos nevis vienu, bet jau trīs vai piecas bildes. Bet reti bija interesenti, kuri bija gatavi aplūkot albumus ar desmitiem fotogrāfiju. Lai ar
albumiem piesaistītu uzmanību kopienās, bija vēlams maksimāli mazs fotogrāfiju
skaits.
SAITE UZ SAVU BLOGU
Vai bija iespējams popularizēt savu blogu ar daudz
fotogrāfijām. Jā, tas bija iespējams, tikai diezgan pagrūti. Kopienās bija ļoti
stingri noteikumi, kurus pirms bilžu ielikšanas noteikti vajadzēja izlasīt. Bija diezgan daudz kopienu, kurās nemaz nedrīkstēja likt saites uz blogiem un mājas
lapām. Tas viņu izpratnē bija spams un reklāma.
Tipiski saite uz blogu parādījās kā neliela bildīte ar
virsrakstu blakus. Šādas saites varēja likt tikai speciālās kopienās, kuras
domātas blogu popularizācijai. Fotogrāfiju lapās tās likt nevarēja. Toties
fotogrāfiju lapās varēja likt fotogrāfijas, kurām augšā bija pievienota saite uz
blogu. Tas bija efektīvākais veids sava bloga popularizēšanai, jo uz mazajām
bildītēm tomēr klikoja diezgan maz.
Bildes ar saiti ne vienmēr deva vēlamo
efektu. Es izveidoju blogā lapaspusi ar ļoti efektīvām bildēm no Mangaļsalas
mola saulrietā. Kur es liku bildes, tur atsaucība bija liela, daudziem bildes
patika. Bet uz iekopētās saites augšā spieda tikai retais. Ja bilde bija
atvērta 1200 reizes, tad uz saites augšā nospieda kādi 10 apmeklētāji.
Turklāt daudzās vietās šādas saites bija nevēlamas. Lai
kaut kā pielāgotos, bet saiti tomēr ieliktu, kopienā iekopēju vienu
bildi tikai ar nosaukumu, bet atverot bildi lielākā formātā, tur iekšā ieliku saiti
uz blogu, kuru nevarēja redzēt no ārpuses. Tomēr uz šīs saites spieda ārkārtīgi
niecīgs skaits interesentu.
Ja saite bija iekopēta bildes augšā, bet apmeklētāji uz tās
neklikoja, savs labums no tās tomēr bija. Cik plusiņus saņēma bilde, tik plusiņu
pieskaitījās arī bloga lapaspusei. Apmeklējumu un plusiņu skaits varēja labvēlīgi
atsaukties, kad kāds mēģināja atrast informāciju par kādu konkrētu vietu. Bez saites bija jābūt arī precīzai vietai, kur uzņemta fotogrāfija. Tad
interesents uzklikoja arī uz bloga saites.
FOTOMĀKSLA NO SAVA CIEMATA
Vai bija iespējams piesaistīt interesantus ar savām
fotogrāfijām, ja dzīvoju tikai pa māju un nebraucu nekādos ceļojumos. Jā, bija iespējams publicēt bildes no jebkādām vietām, arī tādām, kurās nekā interesanta
nav, jo svarīgāk kopienās bija akcentēt nevis vietu, bet noskaņu. Bija jābūt
sulīgām krāsām, suģestējošām debesīm un noslēpmainiem ēnojumiem. Bildei vajadzēja būt ar fotomākslas pieskaņu. Fotografēt varēja jebko, bet tikai tā, lai tas rezultātā
izskatītos skaisti.
Daudzās kopienās bija noteikums, ka drīkst publicēt tikai
savas fotogrāfijas. Turklāt bija vēlams publicēt savas
nekur citur publiski nepublicētas fotogrāfijas. Diezgan daudzi grēkoja ar tieksmi
vienu bildi kopēt neskaitāmās kopienās. Tas varēja tikt tulkots kā spams. Tas atstāja arī sliktu iespaidu, jo bija interesenti, kuri aplūkoja bildes daudzās kopienās.
Ja biju pieteicies daudzās kopienās, katrā kopienā labāk bija ievietot citu fotogrāfiju. Tādā
veidā bija iespēja izlikt dažādas fotogrāfijas no viena albuma. Interesenti, kuri mēdza klejot pa dažādām kopienām, varēja ievēros
šīs bildes un rezultātā bija iepazinušies ar kāda interesenta dzīvi vairāk.