Ja uzņēmums pērk iekārtas un tehniku, tām laika gaitā ir
paredzams nolietojums. Pa šo laiku tehnikas vērtība pakāpeniski
krīt. Uzņēmuma vadība pati subjektīvi pēc izjūtas var izlemt,
cik ilgā laikā tehnika nolietosies. Nolietojumu skaita gados, taču
ņem vērā mēnešus. Sasniedzot maksimāli paredzamo nolietojuma
laiku, tehnikas vērtība paliek nulle. Katru mēnesi nolietojumā
aiziet iepriekš izrēķināta naudas summa.
Kamēr iekārta stāv neuzstādīta, nolietojumu nerēķina. Vēl
nolietojumā nerēķina arī uzstādīšanu un izmēģinājumu, tās
ir citas izmaksas. Nolietojums sākas tad, kad iekārta sāk kaut ko
ražot, dot ekonomisko labumu. Nolietojumu sāk rēķināt ar nākamo
mēnesi, kad iekārta palaista ekspluatācijā. Piemēram, ja iekārta
palaista ekspluatācijā 14.oktobrī, nolietojumu sāk rēķināt no
1.novembra. Savukārt tehnika pilnīgu nulles vērtību sasniegs kāda
cita gada 31.oktobrī.
Lai izrēķinātu prognozēto nolietojumu:
1. Nosaka kopējos nolietojuma gadus
2. Sadala nolietojumu pa gadiem
3. Sadala nolietojumu mēnesī
4. Aprēķina, cik liels būs nolietojums nepilnajā pirmajā un
pēdējā gadā
Nolietošanai pakļaujas pamatlīdzekļi. Atskaitēs un dokumentos to sauc arī par pamatlīdzekļu amortizāciju. Tie ir ilgtermiņa
ieguldījumi, kuru lietošanas termiņš ir ilgāks par gadu. Šie
pamatlīdzekļi ir domāti ražošanai, pakalpojumu sniegšanai,
izīrēšanai un citu ekonomisku labumu gūšanai. Ja ir saimnieciska
darbība, manta nolietojas. Nolietojumam nepakļaujas preces
pārdošanai.
Pamatlīdzekļu pārvērtēšana
Nolietojuma vērtība reizēm neatbilst nolietojumam dabā. Ja saimnieciskajā darbībā izmantotās tehnikas tirgus vērtība pārsniedz bilancē ierakstīto vērtību, jāveic šī pamatlīdzekļa pārvērtēšana. Taču vērtības noteikšanai ir jāpieaicina sertificēti eksperti, kuri paņems samaksu par pakalpojumiem.
Kad inventarizācijas gaitā atklājas, ka tehnikas vērtība ir
pārāk zema vai jau sasniegusi nulli, bet tā ir pilnvērtīgā
darba kārtībā un dod saimniecisku labumu, ir jāveic tās
pārvērtēšana reālajai tehnikas pielietojuma iespējai. Tehnikas
vērtībai ir jābūt kādai summai naudā,
lai ar to varētu veikt saimniecisku darbību.
Nulles vērtība bilancē var rasties pēc nolietojuma termiņa beigām, taču reāli jebkurai mantai ir kāda tirgus vērtība. Tā var būt ļoti zema, līdzvērtīga metāllūžņu cenai. Realitātē nevienas mantas cena nebūs nulle. Ja bilancē pamatlīdzeklis ir sasniedzis nulles vērtību, tas liecina, ka ir beidzies tā ekspluatācijas termiņš. Tālāk ir nepieciešams lēmums, ko ar šo tehniku iesākt tālāk.
Tiek sastādīta komisija, pieaicināti eksperti, kuri nosaka tehnikas reālo vērtību. Ja pamatlīdzekļa vērtība reāli tiešām ir nulle, komisija vērtē, vai ir iespējams tehniku atjaunot ar remontu un rekonstrukciju. Bez atjaunošanas iekārtas ar reālu nulles vērtību ir paredzamas norakstīšanai.
Pārvērtēšanu jāveic arī tad, ja izmantotā pamatlīdzekļa tirgus vērtība ir krietni zemāka par bilancē ierakstīto vērtību, jo aiz mākslīgi palielinātas mazvērtīgas mantas vērtības var slēpties kāda noslēpta naudas summa, kura iztērēta kādiem citiem mērķiem, piemēram, dāvanām, izklaides pasākumiem, ekskursijām.
Norakstīšana
Kad iekārtas un tehnika sasniedz vērtību 00.00, tehnika vēl var darboties, dot labumu.
Norakstīšana tiek veikta tad, ja iekārtas ir laiks nodot
metāllūžņos, tās ir kļuvušas bīstamas vai pilnīgi
novecojušas. Nevar un nedrīkst norakstīt to, kas ir apritē. Pirms
norakstīšanas iekārtas tiek apturētas, ar tām vairs nekas netiek
ražots. Pēc norakstīšanas tās tiek nodotas metāllūžņos. Ja
iekārta ir norakstīta, ar to vairs nedrīkst neko ražot. Ar
norakstītu tehniku vairs nedrīkst darboties.
Ražošanā izmantotie pamatlīdzekļi ir paredzami norakstīšanai, kad to vērtība tuvojas nullei, nesasniedzot pilnīgu bezvērtību. Iekārtas un tehniku var norakstīt vēl ātrāk, ja ir konstatēti defekti, tās cietušas no avārijas, dabas stihijas vai
nesaimnieciskas darbības. Pēc norakstīšanas manta tiek it kā
likvidēta, ar to vairs nekas netiek ražots. Atlikusī nenolietotā
vērtība uzskaitās kā zaudējuma nauda.
Risinot uzdevumus koledžā, var rasties sajūta, ka sasniedzot nulles vērtību, tehnika automātiski norakstās. Tas tā tiek pasniegts vienkāršības labad, nulles vērtība un norakstīšana ir saistītas, taču reāli tie ir divi dažādi notikumi.
Norakstīšana notiek ar speciālu komisiju, aktu un lēmumu. Tiek
sagatavoti norakstīšanas dokumenti, iecelta komisija vismaz 3
cilvēku sastāvā. Tā veic norakstāmās vērtības apskati,
noskaidro norakstīšanas iemeslus, iepazīstas ar ziņojumiem par
tehnikas bojāšanu darba laikā, pieprasa speciālistu atzinumus par
vērtību tālākās ekspluatācijas neiespējamību, nosaka
norakstāmās tehnikas atsevišķu mezglu izmantošanu rezerves
daļām.
Atsevišķa speciālistu komisija ir jāsastāda dažādos atbildīgos brīžos, kad ir jālemj par pamatlīdzekļa tālāko likteni. Komisija ir vajadzīga, lai pieņemtu objektu ekspluatācijā. Lai vienkāršotu procesu, viena komisija var lemt vairākus jautājumus. Komisija pēc reālās apsekošanas var izlemt, vai tehnika ir labā stāvoklī, tās vērtība jāpalielina, vai varbūt tehnika ir sliktā stāvoklī, tai ir nepieciešams remonts, varbūt tā nav vairs ekspluatējama un ir norakstāma, varbūt sadalāma rezerves daļās.
Arī norakstītai mantai ir kāda vērtība, to var pārdot par lētu
naudu rezerves daļām, metāllūžņiem, muzejam, citai valstij, kur to vēl var izmantot. Lai norakstītu mantu atkal varētu ekspluatēt, arī vajadzīga komisija, kura ar slēdzienu atzīst, ka tehniku ir iespējams remontēt un rekonstruēt. Bez kapitālā remonta norakstītu tehniku nevar ekspluatēt. Pēc rekonstrukcijas tehnika iegūst jaunu lielāku vērtību.
Nomātu vērtību nolietojums
Kad tehnika tiek nomāta, tai tāpat rēķina nolietojumu, taču to
rēķina iznomātājs, kura īpašumā ir tehnika. Nomnieks maksā
tikai nomas maksu. Tas nozīmē to, ka tehnika var zaudēt vērtību,
taču nomas maksa var nemainīties. Nomas maksa savā veidā ir
atbilstoša nolietojumam mēnesī.
Kad tehnikas vērtība sasniedz nulli, nomnieks var vēl gūt peļņu
turpinot nomāt tehniku, lai arī tehnika ir nolietojusies. Taču tas
jau ir darba drošības pārkāpums, jo tehniku ar nulles vērtību
drīzumā ir jānoraksta. Nomnieks vairs nevar nomāt norakstītu
tehniku, jo tā tiek atzīta par bīstamu darba drošībai.
Datorprogrammu nolietojums
Nolietojumam pakļaujas arī datorprogrammas. To ir pagrūti saprast,
jo datorprogrammas reāli nevar nolietot. Reāli datorprogrammas var
novecot. Datorprogrammas nolietojums ir pielīdzināms tās
novecošanai. Uzņēmums pērk dārgu datorprogrammu, kura
“nolietojas” gadu laikā, līdz tās vērtība sasniedz nulli.
Nolietojuma aprēķinam pakļauj tikai tās programmas, ar kurām
tiek gūts ekonomiskais labums.
Kad datorprogrammas vērtība sasniedz nulli, ar to var darboties
tāpat kā sākumā. Reāli tā nav nolietojusies. Tā varbūt ir
novecojusi. Reizēm programmas var būt klasiskas, kuras nav
mainījušās pa gadiem, novecošana var būt vairāk saistīta ar
pielāgošanu jaunai operētājsistēmai un jaunākai datortehnikai.
Tikai tad, kad datorprogramma tiek norakstīta, ar to vairs nevar
darboties. Ja programma ir darbībā, to vēl nevar norakstīt. Kad
tiek norakstīta datorprogramma, tā no datora tiek izdzēsta
norakstīšanas komisijas klātbūtnē. Tas nozīmē, ka visi
uzņēmuma dati vispirms ir jāpārceļ uz citu programmu.