Tipiski blogs ir veidots kā
dienasgrāmata, kurā katrs ieraksts ir piesaistīts kādam datumam. Jaunākais
ieraksts būs aktuālākais, kuru visiem vajadzētu izlasīt, pārējie ieraksti krājas rindā uz leju, līdz tie noveco un pārvietojas uz arhīvu. Vecus ierakstus arī var atrast, bet tad
tur jārokās kaut kur, ja gribas atrast kaut ko par sev svarīgu tēmu.
Tāda bloga rakstu kārtošanas sistēma ir raksturīga jebkuriem sociālajiem tīkliem un daudziem ziņu portāliem. Svarīgākā ir jaunumu lente, kurā vienmēr redzamākajā vietā būs jaunākās aktualitātes. Kas rakstīts pirms nedēļas, jau ir vecs un neaktuāls. Šāda veida blogi ar nepārtrauktu jaunumu lenti atgādina avīzi, ja dominē raksti un aktualitātes ar
vienkāršu dizainu. Vai žurnālu, ja blogā ir daudz bildes un skaists dizains.
Veidot dinamisku blogu ar aktuāliem ierakstiem ir vērts
tad, ja blogeris raksta par ļoti aktuāliem jautājumiem, savā blogā gandrīz vai
dzīvo un liek jaunus aktuālus rakstus katru dienu.
Taču reāla jēga no dinamiska bloga ir tikai
tad, ja blogerim ir milzum daudz draugu, sekotāju un prasme piesaistīt milzīgas
lasītāju masas. Vadošie portāli un blogi ir dinamiski, tas var būt kā līdzeklis
lasītāju masu piesaistei, bet, bet, bet. Ja tu vairs neliksi savā blogā jaunas
aktualitātes katru dienu, tu sāksi zaudēt lasītājus. Dinamiskie ziņu portāli ir ļoti
populāri, tos lasa tūkstošiem, taču tos veido savs žurnālistu kolektīvs, kuriem
par to maksā algu.
Blogeris ir bezmaksas žurnālists entuziasts, kurš pats
veido sava bloga dizainu un pats liek savā blogā savus rakstus. Lai viens
cilvēks piesaistītu milzīgas lasītāju masas, viņam kaut kādā mērā jābūt
apsēstam ar kaut ko. Tas arī nav īsti labi, jo aiz kvantitātes var pazust
kvalitāte. Rakstu autors var iemantot apšaubāmu slavu kā «baigi aktīvais blogeris».
Šī pati problēma ir raksturīga forumiem. Atverot jebkuru
forumu, var ievērot, ka tur būs priekšā «baigi aktīvie rakstītāji», kuri raksta
katra dienu un par jebkuru aktuālu tematu. Šādi forumieši ir potenciāli aktīvi
blogeri, ja savu rakstīšanu forumos mestu pie malas un radītu savu blogu.
Pateicoties aktīvākajiem rakstītājiem, forumi ir aktīvi un tiek lasīti. Bet
informācija tomēr ir vienpusīga, jo dažbrīd šķiet, ka aktīvākie forumieši tikai pļāpā par sev aktuālām lietām un ir monopolizējuši diskusijas. Citiem tur vairs nav ko darīt.
SAVS BLOGS UN SOCIĀLIE TĪKLI
Līdzīgi ir arī ar sociālajiem tīkliem. Ir ļoti aktīvi
draugi, feisbukisti vai tviteristi, kuri ir savākuši milzu draugu skaitu.
Jebkuru viņu ierakstu lasa, komentē un iesaka tūkstošiem lasītāju. Veidojot
savu blogu, ir jāvērtē, kā ir veicies ar sevis pasniegšanu sociālajos tīklos.
Ja sociālā tīkla lietotājam ir milzum daudz draugu un sekotāju, tas liecina par
milzu potencēm sava bloga radīšanā un lasītāju piesaistē. Izveidojot savu
blogu, vienkārši milzīgā draugu masa tiek novirzīta uz bloga lasīšanu. Blogeris
mazāk rakstīs sociālajos tīklos, tur par viņu interese kritīsies, toties draugu
masa sāks lasīt viņa blogu.
Man savukārt ir otrādāka situācija. Man pilnīgi nekādi
neizdodas nekādos sociālajos tīklos piesaistīt sev jaunus draugus un sekotājus.
Es feisbukā varu spaidīt «patīk» pogas tūkstošiem, bet man pašam pogas «patīk» pārsvarā ir spieduši tikai personīgi pazīstami cilvēki. Draugos varu likt bildes
bezjēgā, tās tāpat skatās ļoti maz. Savus blogus radīju ar mērķi atrast citu
auditoriju, jo sociālie tīkli priekš manis nozīmē izolētību šaurā paziņu lokā.
Šajā ziņā es galīgi nevaru paļauties uz lasītāju piesaisti
blogam no draugiem un sociālajiem tīkliem. Man lasītāju piesaiste jāveido no
nulles. Tādā situācijā ir jāveido otrādāka politika. Vispirms ir jārada blogs
un jāpiesaista tam lasītāji, tad ir jāizmanto sava bloga ieraksti, lai
pasniegtu sevi kā interesantu personu sociālajos tīklos.
PERSONĪGAS LIETAS
Blogs no saita atšķiras vairāk tikai ar to, ka blogu
parasti veido viens cilvēks. Šī iemesla dēļ blogā iekļūst vairāk personiskas
informācijas un izjūtu. No tā nevajag vairīties, tas blogu padara krāsaināku.
Bet pārspīlēt ar personīgām lietām nevajag, jo tad tas sāks atgādināt sociālā
tīkla lapaspusi.
Personīgas lietas lielākoties interesē tikai draugus,
paziņas, radus, klasesbiedrus, bijušos, esošos un potenciālos mīļākos. Tā ir
sociālo tīklu draugu piesaistes specifika, māka ar personīgām lietām aizraut
citus cilvēkus.
Lai savs blogs piesaistītu svešu cilvēku interesi, ir
jāizvēlas noteikts temats, par kuru tiek rakstīts padziļināti, plaši un
informatīvi. Temati var būt vairāki, kurus vēlams krasi atdalīt, nekraut visas
lietas vienā čupā. Blogs bez temata būs gandrīz tas pats kas sociālā tīkla
profils, kur piesaistes avots var būt tikai pats rakstītājs kā interesanta
persona.
Temata izvēle blogam dod iespēju izlauzties no
sociālo tīklu rutīnas un kļūt par nozīmīgu informācijas avotu. Blogs ar
noteiktu tematu ir pielīdzināms interneta saitam. Ja tajā nav nekādu personīgu
lietu, tas jau pilnībā atgādina saitu. Ir arī daudz blogu, kuriem ir savas
interneta adreses un viss kā saitā, bet piederību pie bloga kategorijas nodod
lapu pārblīvēšana ar pārāk personīgām lietām. Interneta saitus mēdz veidot
organizācijas un cilvēku grupas, tādēļ tur personīgās informācijas ir mazāk.
Šajā ziņā blogu var salīdzināt ar intelektuālu darbu
mājās. Tur var likt iekšā visādas gudrības, kuras apgūtas pašmācības ceļā.
Saits vairāk atgādina darbu birojā, kur ir sava algotu darbinieku struktūra.
Lielākoties tiek pasniegta tikai oficiālā informācija. Saiti mēdz būt arī
diezgan sausi un garlaicīgi, bezpersoniski, toties lielā mērā autoritatīvi.