Aktīvu rentabilitāte ir viens no rādītājiem, kas parāda uzņēmuma konkurētspēju. Šis rādītājs ievērojami svārstās atkarībā no nozares, tāpēc ir svarīgi salīdzināt uzņēmuma rādītāju ar vidējiem nozares rādītājiem. Ja rādītājs ir augstāks par nozares vidējo rādītāju, tikai tas var liecināt par stipru uzņēmuma konkurētspēju.
ROA formula
ROA = Net Income / Average Assets
Aktīvu atdeve = Neto ienākumi / Vidējā aktīvu vērtība gada laikā
ROA rentabilitātes procentu aprēķins
Aktīvu atdeve = Neto ienākumi / Vidējā aktīvu vērtība gada laikā * 100
Parasti dažādās nozarēs ir atšķirīgi ROA. Divu dažādu nozaru uzņēmumu salīdzinājums pēc ROA var būt maldīgs un neobjektīvs. Bankām ir liels aktīvu kopums aizdevumu, skaidras naudas un ieguldījumu veidā, kas kopumā samazina ROA. Auto ražošana prasa milzīgas investīcijas un specializētu aprīkojumu, tas samazina ROA. Ienesīgs programmatūras uzņēmumam, kas pārdod lejupielādējamas programmas tiešsaistē, var būt ievērojami augstāks ROA, jo tam ir mazāks aktīvu apjoms. Izmantojot šo metriku, lai salīdzinātu produktivitāti starp uzņēmumiem, ir svarīgi ņemt vērā, ar kāda veida aktīviem ir nepieciešams darboties attiecīgajā nozarē, nevis vienkārši salīdzināt skaitļus.
Vairākos gadījumos, aprēķinot ROA,
neproduktīvi aktīvi (pārpalikumi un krājumi, nemateriālie
aktīvi, atliktās izmaksas) tiek izslēgti no kopējā aktīvu
apjoma. Šis izņēmums tiek veikts, lai neuzliktu vadībai atbildību
par peļņas gūšanu no aktīviem, kas acīmredzami neveicina to.
ROA tiek izmantots kā iekšējās vadības un kontroles instruments,
tas nav piemērots, lai novērtētu uzņēmuma efektivitāti kopumā.
Akcionāri un kreditori nepiešķir savus līdzekļus uzņēmuma
vadībai, lai tos ieguldītu aktīvos, kas nenes peļņu. Ja ir nepieciešams ieguldīt šādos "vēsos" aktīvos, tad gan nav iemesla tos izslēgt no
ieguldījumu bāzes, aprēķinot ROA.
Ir dažādi viedokļi par to, vai ROA aprēķinos
jāiekļauj amortizējamie aktīvi (pamatlīdzekļi, nemateriālie
aktīvi, zemas vērtība). Ja tiek novērtēta atsevišķi tikai pamatkapitāla
efektivitāte, tad īpašuma vidējā gada vērtība
jānosaka pēc sākotnējām izmaksām (iegāde, uzstādīšana). Bet ja tiek novērtēta
kopējā kapitāla efektivitāte (pamatlīdzekļi+apgrozāmie līdzekļi+krājumi), tad nolietojamo aktīvu izmaksas
jāņem vērā atlikušajā vērtībā, ņemot ārā nolietojumu, jo uzliktā nolietojuma summa
ir atspoguļota citos bilances posteņos (brīvie naudas atlikumi,
nepabeigtie darbi, gatavie produkti, norēķini ar debitoriem par
neapmaksātiem produktiem).
Neto ienākumi - Net Income
Neto ienākumi ir grāmatvedības peļņas apmērs, ko uzņēmums ir ieguvis pēc visu izdevumu segšanas. Šo summu iegūst vairākos aprēķina posmos:
1) Vispirms aprēķina saimnieciskās darbības peļņu, kuru iegūst no pārdošanas ieņēmumiem, kuri sakrāti 6xxx operāciju kontos, atņem amortizāciju (nolietojumu) un citus izdevumus, kuri sakrāti 7xxx operāciju kontos. Noslēdz pārskata perioda operāciju kontus, rezultātu ieraksta bilancē.
Angliski to sauc par EBIT (Earnings Before Interest and Taxes)
EBIT = saimnieciskās darbības peļņa pirms finanšu posteņiem un uzņēmuma ienākuma nodokļiem
Earnings - ieņēmumi
Before Interest - pirms procentiem. Ar to ir domāti ienākumi un izdevumi finansu posteņos, kurus aprēķina 8xxx kontu grupā. Procenti, valūtas kursu svārstības, soda naudas.
Taxes - nodokļi. Ar to ir domāti ienākuma nodokļi, kurus atvelk no peļņas.
2) Aprēķina ienākumus un izdevumus no procentu maksājumiem, valūtas kursu maiņām, soda naudām, kuri ir atrodami ienākumu un izdevumu 8xxx kontu grupā. Aprēķina ārkārtas ienākumus un izdevumus, piemēram, izdevumus tiesas prāvām.
3) Saskaitot saimnieciskās darbības peļņu ar 8xxx kontu grupas peļņu (vai atņemot zaudējumus), iegūst peļņu pirms nodokļiem. Angliski to sauc par EBT (Earnings before taxes).
4) No šīs summas atskaita nodokļus, kurus atvelk no peļņas. Iegūst neto ienākumus, ko sauc arī par neto peļņu, tīro peļņu vai tīrajiem ienākumiem. Neto ienākumi ir pēdējā peļņas vai zaudējumu aprēķina rinda.
5) Neto ienākumi bilancē tiek iekļauti nesadalītajā peļņā - pašu kapitāla kontā.
6) Tā kā ir runa par nesadalīto peļņu, tad neto ienākumu daļa var tikt izmaksāta dividendēs.
7) Ienākumu pārskatiem apakšējā daļā var būt atsevišķa sadaļa, kas proporcionāli saskaņo sākuma nesadalīto peļņu ar neto ienākumiem un dividendēm, lai varētu saprast, cik lielu peļņas daļu var atļauties izmaksāt dividendēs, kas paliks pāri, ko ieguldīt un iekrāt. Kāda ir rentabilitāte.
7) Ja finanšu pārskatos nav pieminētas dividendes, bet nesadalītā peļņa nav vienāda ar neto ienākumiem, tad var pieņemt, ka starpība tika izmaksāta dividendēs.
Rentabilitātes aprēķini no galvenās uzņēmuma darbības
Nosakot ROA, ne vienmēr kā orientieris derēs tikai neto ienākumi, jo šī summa attiecas uz visiem uzņēmuma darbības procesiem kopā. Neto ienākumi ietver arī jebkādus papildu ienākumus, kas nav tieši saistīti ar primārajām darbībām. Ja nosaka visu aktīvu rentabilitāti, tad tiek ņemti vērā visi ienākumi, kas ietver peļņu no produktu pārdošanas, nekustamā īpašuma un nemateriālajiem rezultātiem, ienākumi no ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumiem, no līdzdalības kopuzņēmumos un citi finanšu darījumi, ieņēmumi no īpašuma, vērtspapīru uc. pārdošanas.
Nolietojums un EBITDA
Neto ienākumi ir grāmatvedības rādītāji un neatspoguļo uzņēmuma saimniecisko peļņu vai naudas plūsmu. Tā kā neto ienākumi ietver dažādus bezskaidras naudas izdevumus, piemēram, amortizāciju (nolietojumu), tie nav vienādi ar naudas plūsmas apjomu, ko uzņēmums apgrozīja pārskata periodā. Šī iemesla dēļ finanšu analītiķi lielā mērā atceļ visus grāmatvedības principus un analizē naudas plūsmu, lai novērtētu uzņēmumu. Tas ir rādītājs EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas, ar to novērtē uzņēmuma finansiālos rezultātus. Bieži tas tiek saukts par naudas plūsmas starpnieku.
Taču kopumā tie finansu analītiķi, kas vēlas iegūt vai analizēt uzņēmumu, nedrīkst paļauties uz EBITDA, lai novērtētu uzņēmuma darbību. Ja tiek izmantots EBITDA, ieguldītājiem aprēķinos ir jāaizstāj izņemtie procenti, nodokļi, nolietojums un amortizācija viņu peļņas aprēķinos ar varbūtējiem izdevumu procentiem, lai iegūtu labāku priekšstatu par paredzamo rentabilitāti un naudas plūsmas mainīgumu.
Vidējie aktīvi ir vienādi ar bilances beigu un sākuma aktīvu summu, kas dalīta ar 2.
Average Total Assets = (Opening + Closing)/2
7) Ja finanšu pārskatos nav pieminētas dividendes, bet nesadalītā peļņa nav vienāda ar neto ienākumiem, tad var pieņemt, ka starpība tika izmaksāta dividendēs.
Rentabilitātes aprēķini no galvenās uzņēmuma darbības
Nosakot ROA, ne vienmēr kā orientieris derēs tikai neto ienākumi, jo šī summa attiecas uz visiem uzņēmuma darbības procesiem kopā. Neto ienākumi ietver arī jebkādus papildu ienākumus, kas nav tieši saistīti ar primārajām darbībām. Ja nosaka visu aktīvu rentabilitāti, tad tiek ņemti vērā visi ienākumi, kas ietver peļņu no produktu pārdošanas, nekustamā īpašuma un nemateriālajiem rezultātiem, ienākumi no ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumiem, no līdzdalības kopuzņēmumos un citi finanšu darījumi, ieņēmumi no īpašuma, vērtspapīru uc. pārdošanas.
Lai aprēķinātu funkcionējoša kapitāla
rentabilitāti galvenajā darbībā, ir nepieciešams atdalīt blakus ienākumus. Tādā gadījumā ROA aprēķinam var izmantot saimniecisko peļņu EBIT, kuras ietvaros peļņu iegūst tikai no
produktu, būvdarbu un pakalpojumu pārdošanas, atskaitot ieguldījumus citos uzņēmumos, valūtas svārstības, procentus, soda naudas, tiesvedības.
Tāpat par atskaites vienību var izmantot bruto peļņu, izdalot tikai tiešos izdevumus un ieņēmumus, atskaitot netiešās izmaksas, administrācijas izdevumus, pārdotos pamatlīdzekļus, lai noteiktu ražošanas rentabilitāti.
Tāpat var būt nepieciešamība aprēķināt aktīvu rentabilitāti vienam konkrētam pamatlīdzeklim. Piemēram, vienam satiksmes autobusam, cik tas ir rentabls. Lai to noteiktu, jānodala ienākumi un izdevumi šim vienam autobusam, jāaprēķina peļņa, ko devis šis viens pamatlīdzeklis. Atņemot nodokļu procentus, var iegūt neto peļņu uz vienu analizējamo aktīvu vērtību.
Tālāk ir iespējams noteikt, cik lielu peļņas daļu dod pamatdarbībā ieguldītie aktīvi, un cik lielu daļu dod blakus ienākumi. Kuras darbības ir rentablākas. Cik pamatdarbība ir rentabla, varbūt tā nes zaudējumus. Papildus ienākumi var uzlabot uzņēmuma rentabilitāti kopumā, kompensējot zaudējumus pamatdarbībā.
Ieguldītie aktīvi pamatā ir saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību, to vērtība tiecas pazemināt ROA, toties plaša profila ienākumi var nebūt saistīti ar ieguldītiem aktīviem, tādēļ liela papildus ienākumu daļa tiecas palielināt ROA. Tas uzlabo uzņēmuma rentabilitāti, taču ieguldītājiem ir svarīgi novērtēt pamatdarbību, uztverot ar pamatdarbību nesaistītus ienākumus tikai kā kompensējošo mehānismu. Ieguldītājam ir svarīgāk, ja ienākumi no cita profila darbības tiek gūti ar paša uzņēmuma aktīvu palīdzību.
Nolietojums un EBITDA
Neto ienākumi ir grāmatvedības rādītāji un neatspoguļo uzņēmuma saimniecisko peļņu vai naudas plūsmu. Tā kā neto ienākumi ietver dažādus bezskaidras naudas izdevumus, piemēram, amortizāciju (nolietojumu), tie nav vienādi ar naudas plūsmas apjomu, ko uzņēmums apgrozīja pārskata periodā. Šī iemesla dēļ finanšu analītiķi lielā mērā atceļ visus grāmatvedības principus un analizē naudas plūsmu, lai novērtētu uzņēmumu. Tas ir rādītājs EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas, ar to novērtē uzņēmuma finansiālos rezultātus. Bieži tas tiek saukts par naudas plūsmas starpnieku.
Taču kopumā tie finansu analītiķi, kas vēlas iegūt vai analizēt uzņēmumu, nedrīkst paļauties uz EBITDA, lai novērtētu uzņēmuma darbību. Ja tiek izmantots EBITDA, ieguldītājiem aprēķinos ir jāaizstāj izņemtie procenti, nodokļi, nolietojums un amortizācija viņu peļņas aprēķinos ar varbūtējiem izdevumu procentiem, lai iegūtu labāku priekšstatu par paredzamo rentabilitāti un naudas plūsmas mainīgumu.
Vidējie aktīvi ir vienādi ar bilances beigu un sākuma aktīvu summu, kas dalīta ar 2.
Average Total Assets = (Opening + Closing)/2