Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Uzņēmuma iekārtu un tehnikas īstā vērtība var neatbilst bilancē ierakstītajai summai. Tad var veikt šo pamatlīdzekļu pārvērtēšanu. Tas nav jādara obligāti, bet ir vēlams to darīt. Ja tehnika uz papīra ir kļuvusi bezvērtīga un nolietota, bet ir pilnvērtīgā darba kārtībā, var to pārvērtēt. Vērtības noteikšanai ir jāpieaicina sertificēti eksperti, kuri noteiks patieso cenu un paņems samaksu par pakalpojumiem.

Reāli dabā pārvērtēšana neko nemaina, manta ar to nekļūst vērtīgāka, nauda makā nepieaug. Pārvērtēšana ir tīri virtuāls process, kas dod iespēju kļūt uzņēmumam “bagātākam”. Tas ir vajadzīgs, lai piesegtu zaudējumus, saņemtu kredītus vai dotu iespēju darbināt iekārtu, kuras cena ir “nolietota” līdz pārāk zemai atzīmei. Šī pārvērtēšanas summa ir vajadzīga nevis mums, bet citiem, lai tie domātu, ka esam bagātāki, ražot spējīgāki.

Pārvērtēšana savā ziņā ir loterija, kurā var arī zaudēt. Patiesā cena var izrādīties zemāka. Kur parādās jēdziens patiesā vērtība, tur ir bijusi pārvērtēšana.

Pie pamatlīdzekļiem pieder arī ēkas un būves. Cenu buma rezultātā pārvērtēšana ir nepieciešama, lai varētu uzrādīt grāmatvedībā reālu finansiālo stāvokli. Treknajos gados, kad ēkām vērtība cēlās, ēkas bija jāpārvērtē. Kad burbulis plīsa, bija jāpārvērtē atpakaļ, lai bilance nebūtu mākslīgi uzpūsta.

Pārvērtēšanas rezerve

Viena daļa uzņēmumu jau sākumā izveido pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezervi. Tā ierakstās kontā 3130 "Ilgtermiņa pārvērtēšanas rezerve". Šis konts palielina paša kapitālu. Kad pārvērtēšanā tehnikas cena izrādās zemāka par bilances vērtību, no šī konta tiek noskaitīta nost vajadzīgā summa. Ja pārvērtēšanā patiesā cena iznāk augstāka, tad starpība starp bilancē ierakstīto un augstāko īsto cenu tiek ieskaitīta šajā rezervju kontā. Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve ir kopēja visiem pamatlīdzekļiem, “kopējā krājkasīte”. Šī summa vairāk ir virtuāla, jo no kases tajā naudiņu neiemaksā, tikai balansē ar cipariem.

Lai saprastu, kā tas darbojas, mēģināšu runāt sadzīviski. Piemēram, es nopērku ledusskapi par 100 eiro, bet izrādās, ka tas maksā 160 eiro. Naudu es izdevu 100 eiro, taču es ieguvu 60 eiro, virtuālu summu, kuras man nemaz nav, ir tikai sajūta, ka man ir dārgāka manta. Ledusskapi es varētu dārgāk pārdot, varbūt ieķīlāt, lai saņemtu aizdevumu. Citā reizē pērku televizoru par 200 eiro, bet izrādās, ka tas maksā 140 eiro. Esmu zaudējis, 60 eiro palaidis pa vējam. Ko ar ledusskapi ieguvu, to ar televizoru zaudēju. Pērkot ledusskapi es it kā virtuāli ieliku rezerves fondā 60 eiro, kurus nācās zaudēt pie televizora pirkšanas.

Šī rezerve var būt izdevīga ar to, ka ļauj palielināt pašu kapitālu, iegūstot papildus iespēju saņemt kredītus. Ja pārvērtēšanā pamatlīdzekļu cenas ir augstākas, tad konts 3130 pildās ar virtuālu naudu. Kad cena ir zemāka, šis konts tukšojas. Var izrādīties, ka šajā kontā nepietiek līdzekļu. Tad nauda ir jāņem no citiem izdevumiem.

Vēl ir kāda nianse, kur var kļūdīties. Kurā pusē šo kontu rakstīt, debetā vai kredītā? Tas ir pasīvu konts, kurā ir pašu kapitāls. Palielinot šo kontu pieaug saistības, taču tās ir iekšējās saistības, kas dod iespēju atvieglot ārējās saistības. Es it kā naudiņu ielieku krājkasītē, kura stāv uz skapīša. Ja man pietrūks kaut kam naudiņas, es to varēšu pakratīt.

Kad šajā kontā tiek ieskaitīta naudiņa, šīs summas palielināšanās tiek rakstīta kredītā. Mēs palielinām krājkasītes satura apjomu, bet nevaram to tērēt. Pildot krājkasīti, pieaug saistības pret kopējo ģimenes budžetu. Varbūt daudz kam naudiņas nepietiek, bet mēs liekam naudu krājkasītē, kura ir neaizskarama. Tikai tad, ja pēc pārvērtēšanas kādas mantas cena būs mīnusā, varēs paņemt no krājkasītes. Citiem nolūkiem šo naudiņu iztērēt nevar, jo šī naudiņa ir virtuāla, eksistē "tikai domās". Ņemot ārā naudiņu no konta 3130, to raksta debetā. Saistības samazinās, krājkasīte tukšojas.

Divas pārvērtēšanas metodes

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanai izmanto divas metodes. Sākumā uzņēmums var izvēlēties, kuru metodi pielietot. Ja viena metode ir pielietota, pēc otras metodes var pārvērtēt mantu atkārtotā pārvērtēšanā. Vienu un to pašu metodi jāpielieto visas grupas pamatlīdzekļu vērtēšanā. Tas vedina uz to, ka uzņēmums vienu metodi izvēlēsies kā galveno, otru metodi pielietos tikai atsevišķos gadījumos.

Ja pamatlīdzekli pārvērtē, tad jāpārvērtē visu pamatlīdzekļu kategoriju, pie kuras šis pamatlīdzeklis pieder. Lai kādas vienas lietas vērtība nesamērīgi nepieaugtu. Šīs kategorijas veido katrs uzņēmums pats, lai grupētu pamatlīdzekļus. Piemēram, automašīnas: vieglās, kravas, ar motora tilpumu, atbilstošu kravnesību. Tas ir piņķerīgs process, kas aizņem laiku. Vēlams pārvērtēšanu veikt vienā dienā. Viena komisija un viens akts. Rezultātā kādai lietai cena var būt augstāka, kādai citai zemāka. Apsekošanas gaitā var secināt, ka daļai pamatlīdzekļu nekas nav jāmaina, jāatstāj pa vecam. Pārvērtēšanas rezultātā parasti mainās arī turpmākais lietošanas laiks.

Lielākoties pārvērtēšana vajadzīga darbā vajadzīgai tehnikai, kuras vērtība bilancē tuvojas nullei. Ja uzņēmumā jau vairākus gadus darbojas traktors ar nulles vērtību, tad pārvērtēšana var glābt situāciju. Iegādājoties traktoru ir noteikts pārāk īss lietošanas laiks un tagad tas ir jāizlabo. Izveido komisiju, kurā piedalās arī kāds speciālists, kas kaut ko saprot no traktoriem un cenām. Var aicināt komisijā vēl klāt, ko vien sirds vēlas. Sastāda aktu un nosaka, ka šis traktors maksā noteiktu summu, likvidācijas vērtību (metāllūžņu cenu), un vēl gadus 4 ar to var mierīgi art un ecēt.

Pārvērtēšanu veic šādos gadījumos:

1. Ja pamatlīdzekļa tirgus vērtība ir augstāka vai zemāka par bilances vērtību

2. Noteikts neatbilstošs pamatlīdzekļu nolietošanās ilgums

3. Pamatlīdzeklis dokumentos ir nolietots, bet piedalās saimnieciskajā darbībā

4. Lai saņemtu kredītu

5. LR MK pasludinātos noteikumos (reti)

6. Pie uzņēmuma privatizācijas

Uzņēmums izvēlas pārvērtēšanai vienu no divām metodēm

Pēc pirmās metodes

1. Tiek atrasts pārvērtēšanas koeficients, kuru izvelk pēc formulas

Patiesā vērtība tagad / Bilances vērtība tagad = koeficients

1. Tiek palielināts (vai samazināts) uzkrātais nolietojums, lai tā summa būtu atbilstoša patiesajai cenai. To iegūst, nolietojuma summu reizinot ar koeficientu. Jaunās un vecās nolietojuma summas starpību ieraksta kontos. Nolietojumu rēķina tāpat no pirmās palaišanas ekspluatācijā, tikai ar izmainītiem skaitļiem pēc jaunās vērtības.

2. Tiek palielināta (vai samazināta) sākotnējā pamatlīdzekļa cena, kad to nodeva ekspluatācijā. Lai tā atbilstu patiesajai cenai. To iegūst, reizinot šo cenu ar koeficientu. Jaunās un vecās vērtības starpību ieraksta kontos.

3. Tiek palielināta (vai samazināta) tagadējā bilances vērtība, reizinot ar koeficientu. Lai tā būtu vienāda ar jauno pārvērtēto patieso cenu. Jaunās un vecās vērtības starpību ieraksta kontos.

4. Ar aktu nosaka jauno vērtību, jaunu lietošanas laiku, nolietojums tiek vērtēts izejot no jaunās cenas.

5. No jaunās cenas atņem tagadējo bilances cenu, starpību ieliek kontā 3130. Vai arī paņem summu no šī konta, ja jaunā cena ir zemāka.

Pēc otrās metodes

1. Noraksta uzkrāto nolietojumu, sāk skaitīt nolietojumu no jauna.

2. Palielina (vai samazina) tagadējo bilances vērtību, lai tā būtu vienāda ar jauno pārvērtēto cenu.

3. Iegrāmato pārvērtēšanas rezultātu, kuru veido jaunā cena mīnus pēdējā bilances vērtība pirms pārvērtēšanas.

4. Pamatlīdzekli uzskaita pēc jaunās vērtības, palielinot nolietojuma termiņu.

Nepārtrauktā un periodiskā inventarizācija

Periodisko krājumu inventarizāciju veic reizi gadā, to var veikt vienlaicīgi ar lielo gada inventarizāciju, taču tie ir dažādi procesi. Lielā gada inventarizācija notiek visā uzņēmumā pārskata gada beigās. Uzņēmuma vadītājs izveido inventarizācijas komisiju. Individuālais komersants inventarizāciju var veikt pats. Komisija nosaka lietojumā esošās mantas apjomu dabā. Tā ietver skaita, daudzuma, svara, derīguma novērtēšanu saskaitot, sverot, izmērot. Ja nepieciešams, ar speciāliem paņēmieniem - ķīmiskām analīzēm, pieaicinātu ekspertu vērtējumā.

Krājumu inventarizācija ir izejvielu vai preču uzskaite datorā, kas parādās bilances aprēķinos. Tas ir virtuāls process. Lielā gada inventarizācija ir vajadzīga, lai ieraksti datorā sakristu ar mantu dabā un noliktavā. Šī sakritība tiek pārskatīta reizi gadā, kas rada risku nesakritībai citos mēnešos. Tādēļ krājumu inventarizācija tiek veikta nepārtraukti jau pie krājumu saņemšanas, uzskaites, izlietošanas un izmaiņu iegrāmatošanas.

Pēc uzņēmuma nodibināšanas uzņēmējam jāizvēlas uzskaites metode savam uzņēmumam. No izvēlētas krājumu uzskaites metodes ir atkarīga grāmatvedības programmas izvēle. Ja uzņēmējs ir jauns un nepieredzējis, viņam vajag padomāt par metodes izvēli, jo neracionāla izvēle var radīt uzskaites grūtības. Mainīt metodi nav vairs tik vienkārši. Vispirms jānoslēdz pārskata gads, lai varētu mainīt krājumu uzskaites metodi. 

Ir diva veida uzskaites metodes - nepārtrauktā un periodiskā metode. To nosaukumi ir maldinoši, jo jebkurā gadījumā uzskaite ir nepārtraukta. Atšķiras inventarizācijas biežums. Pēc būtības tās varētu saukt par ikmēneša un gada inventarizāciju.

Nepārtrauktā inventarizācija ir krājumu uzskaite, kuras ietvaros katra darbība, kura tiek veikta ar krājumu vienību, tiek reģistrēta uzreiz. Izmantojot nepārtraukto metodi, ik mēnesi jārīko inventarizācija un jānosaka krājumu atlikums bilancē mēneša beigās. Krājumu uzskaite visas izmaiņas reģistrē bilances kontos. Šī metode ļauj jebkura mēneša beigās analizēt un atskaites formā reprezentēt uzņēmuma mantisko stāvokli. Tā ir cieši saistīta ar noliktavu uzskaiti. Tāpat jāveic gadskārtējā lielā inventarizācija, jāprecizē gada laikā izdarīto krājumu norakstījumu pareizība, krājumu atlikuma pareizība gada beigās un to atbilstība uzskaites datiem.

Periodiskā inventarizācija ir krājumu uzskaite, kuras ietvaros krājumi nepārtraukti tiek uzskaitīti tikai operāciju kontos. Bilancē krājumi nonāk reizi gadā slēdzot operāciju kontus pēc peļņas vai zaudējuma aprēķina. Inventarizācija jāizdara vienu reizi gadā un jānosaka krājumu atlikums. Pēc gada inventarizācijas datiem uz gada beigām jāsalīdzina krājumu atlikumi gada sākumā un beigās, rezultāts attiecīgi jāiegrāmato.

Nepārtraukto uzskaites metodi lietderīgāk ir pielietot, ja uzņēmums nodarbojas ar ilgtermiņā lietojamu lietu tirdzniecību. Katra lieta ir nozīmīga apjoma, pakalpojumi katru reizi atšķiras.

Periodisko uzskaites metodi lietderīgāk ir pielietot īsa derīguma termiņa preču ražošanas uzņēmumam vai pārtikas veikalam, kur ir īss aprites laiks un daudz sīku vienību. Visas sīkās vienības skaitās kopā, netiek izdalītas atsevišķi, preču apgrozībā daļa preču var sabojāties.

Abās krājumu uzskaites metodēs pašražotās produkcijas uzskaite ir jākārto atsevišķi no pirkto materiālu un preču uzskaites. Jo preču ražošanas izmaksas jau ietilpst iepirkto izejvielu izdevumos, personāla algās un citos izdevumos.

Nepārtrauktās inventarizācijas metode
Grāmato visu preču kustību, arī izlietošanu

Iegādājoties materiālus ražošanai:

D 2110 - Izejvielas un materiāli (daudz, lielas vienības)

D 5721 - PVN

K 5310 - Rēķins no piegādātāja (iespaidīgs)

Kad prece tiek realizēta: 

D 2310 - Debitoru parādi

K 5721 - PVN

K 6110 - Ieņēmumi no preču realizācijas

Saražotā prece:

D 2130 - Preces pārdošanai

K 6610 - Gatavās produkcijas un saražoto preču krājumu vērtības izmaiņas

Ražošanā izlietotie materiāli:

D 7110 - Ražošanā izlietotie materiāli

K 2110 - Izejvielas un materiāli

Pārskata gada beigās konta 6610 atlikums ataino saražotās preces krājumu palielinājumu vai samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda atlikumu.

Periodiskās inventarizācijas metode
Krājumu iegādes izdevumi tiek grāmatoti 71xx kontu grupā.
Izejvielu izlietošana ???
Preču krājumu pārdošana 6xxx grupā.
Pārskata perioda beigās, veicot inventarizāciju, tiek konstatēti preču atlikumi:

Rezultāts pārskata gada beigās:

Krājumu palielinājums (pašās beigās, rezultāts):

D 2130 - Preces pārdošanai (preces ir vairāk kā bija)

K 7190 - Pirkto krājumu izmaiņas (par daudz izdevumu, lieki krājumi)

Krājumu samazinājums

D 7190 - Pirkto krājumu izmaiņas (labi gājis, izlietots, pārdots)

K 2130 - Preces pārdošanai  (preces ir palikušas mazāk)

Pašu ražotās produkcijas starpība starp perioda sākuma un beigu atlikumiem:

Palielinājums (daudz saražots)

D 2110 - 2140 Krājumi (pilna noliktava)

K 6610 - 6640 Pašu ražotās produkcijas krājumu vērtības izmaiņas (daudz preču)

Samazinājums (daudz pārdots)

D 6610 - 6640 Pašu ražotās produkcijas krājumu vērtības izmaiņas (maz preču)

K 2110 - 2140 Krājumi (noliktava tukšojas)

Iekārtas cena pēc tās nodošanas ekspluatācijā

Kad uzņēmums pērk iekārtu vai tehniku, tas ir daudz sarežģītāk kā mājās nopirkt ledusskapi. Vispirms uzņēmums pērk iekārtu, kurai ir cena un vēl PVN atsevišķi, tiek algoti darbinieki, kuri uzstāda iekārtu, kāda firma iekārtu piegādā, vēl ir jāpieaicina eksperti, kuri novērtē iekārtas drošību un potenciālo kalpošanas laiku. Izveidojas vesela kaudze izdevumu, kuru summa veido iekārtas cenu, palaižot to ekspluatācijā.

Var rasties neizpratne, kurā kontā grāmatot tikko nopirktu iekārtu, bet kurā kontā grāmatot ekspluatācijā palaistu iekārtu. Viena un tā pati iekārta var tikt iegrāmatota ar dažādām cenām. Viena cena pērkot, cita cena nododot ekspluatācijā.

Konts 1240 - pamatlīdzekļu izveidošana

Lai atdalītu tikko nopirktas mantas no darbībā esošiem pamatlīdzekļiem, tiek izmantots konts 1240, ar kuru apzīmē pamatlīdzekli tā tapšanas stadijā. Pēc palaišanas ekspluatācijā iekārta tiek iegrāmatota kā īsts pamatlīdzeklis.

Pašas iekārtas cena ir viens izdevumu komponents. Kamēr iekārta stāv, tā vēl ir prece. Lai iekārta kļūtu par pamatlīdzekli, tā ir jāpalaiž ekspluatācijā. Ar vairāku speciālistu sastādītas komisijas aktu iekārta tiek palaista ekspluatācijā ar noteiktu datumu. No šīs dienas iekārta tiek iegrāmatota kā pamatlīdzeklis, kura vērtību sastāda pašas iekārtas cena, uzstādīšanas izmaksas, transporta izdevumi, ekspertu pakalpojumi. Kopējās izmaksas sauc par pamatlīdzekļa izveidošanas izmaksām, kas sākotnēji grāmatojas kontā 1240. Pēc palaišanas ekspluatācijā iekārta tiek pārskaitīta no konta 1240 uz kontu 1220. Sākot ar nākamā mēneša pirmo dienu iekārtai tiek skaitīts nolietojums. Tiek noteikts gadu skaits, kad iekārta nolietosies, zaudējot savu vērtību.

Nopirkta iekārta vēl netiek iegrāmatota kā pamatlīdzeklis, jo pirkšanas brīdī tā vēl nav kļuvusi par pamatlīdzekli. Tai nerēķina nolietojumu. Iekārtas sākotnējā cena veido lielāko daļu no kopējās pamatlīdzekļa cenas, taču par pamatlīdzekli tā kļūs tikai pēc pieņemšanas akta. Ja iekārtu nebūtu mērķis uzstādīt un palaist ekspluatācijā, tad tā negrāmatotos kontā 1240. Tad tā būtu prece pārdošanai.

Ja detaļa stāv noliktavā nelietota, tā uzskaitās kā noliktavas krājums. Kad detaļa tiek ņemta remontam, tā grāmatojas kontā 1240. Pamatlīdzekļos iekļautās detaļas jau piedalās ražošanas procesā, tām vajadzētu būt iemontētai kādas tehnikas sastāvā. Kad tehnika saremontēta un pieņemta ar aktu, detaļa iekļaujas jaunās tehnikas vērtībā, vienlaicīgi pazūdot no sava atsevišķā konta.

PVN neiekļaujas - to var dabūt no valsts atpakaļ

Rodas jautājums, kas iekļaujas un kas neiekļaujas pamatlīdzekļa vērtības summā. Pērkot iekārtu, tai ir sava cena, kurā iekļaujas PVN, jo tā ir prece. Uzstādot iekārtu, ir iespēja iesniegt deklarāciju par PVN atmaksu. Pamatlīdzeklis piedalās ražošanā, kuras gala produktam būs savs PVN. Lai šis nodoklis netiktu samaksāts pārāk daudz reizes, ražošanas procesā ir iespēja lūgt to atmaksāt. Tas saucas priekšnodoklis. Tādēļ bilancē pamatlīdzeklis aktīvos tiek uzskaitīts bez PVN, kas tiek atskaitīts no pirkšanas cenas.

Ir vēl kāda nianse. Tikai tad, ja uzņēmums ir PVN maksātājs, tas pamatlīdzekļu cenu skaita bez PVN, jo tam ir tiesības saņemt atpakaļ samaksāto pievienotās vērtības nodokli. PVN maksātāji grāmatvedībā grāmato divas ailes ar cenu un PVN atsevišķi. Ja uzņēmums nav PVN maksātājs, tas nelieto grāmatvedībā divas rindiņas "cena bez PVN" un "PVN". Tas lieto tikai vienu rindiņu ar pilnu cenu "Kopā". PVN nemaksātājs pamatlīdzekļu cenu skaita ar visu PVN. Viņš tādu PVN it kā nemaz nepazīst, taču samaksā šo nodokli pašam sev nezinot.

PVN maksātājs pamatlīdzekļa vērtībā arī piegādes izdevumus iekļauj bez PVN. Ja pamatlīdzeklis tiek remontēts vai modernizēts, tajā tiek iekļautas detaļas, par kurām arī ir samaksāts PVN. Pēc pamatlīdzekļa izveides PVN maksātājs var sastādīt kopēju sarakstu ar PVN summām par iekārtu, piegādi un detaļām, šo summu saņemot atpakaļ no valsts budžeta.

Ja pakalpojumus sniedz PVN nemaksātājs, no tā viss jāpērk par pilnu cenu ar visu PVN, neko no valsts atpakaļ nevar dabūt. Tikai tad, ja uzņēmums pērk iekārtu un izmanto transportu no firmām, kas reģistrējušies kā PVN maksātāji, ir iespēja PVN dabūt no valsts atpakaļ.

Abiem darījumu partneriem jābūt reģistrētiem PVN maksātājiem, lai varētu pirkt mantas uzņēmuma vajadzībām bez PVN. Nodokļa saņemšana atpakaļ no valsts ir virtuāla, jo uzņēmums vispirms uzskaita pilno PVN, tad no šīs summas atskaita atmaksājamo nodokļa daļu, valstij samaksā starpību. Nodoklis pēc papīriem it kā tiek maksāts, bet dabā tiek maksāta atlikusī starpība. Pats pievienotās vērtības nodoklis tiek uzskaitīts, pārskaitīts, taču reāli tā iznāk tirgošanās ar "neko".

Darba algas

Pamatlīdzekļa izveidē iekļaujas uzstādīšanas izmaksas, kurās kādi strādnieki montē iekārtas. Izmaksās iekļaujas strādnieku algas par šo darbu. Kļūdas var rasties ar precīzu uzskaiti. Darba alga ir jāatdala no citu darbu veikšanas, izmaksās iekļaujas tikai samaksa par montēšanu. Ir diezgan piņķerīga sociālā nodokļa uzskaite. Virs darba samaksas ir darba devēja sociālās iemaksas un uzņēmējdarbības riska nodeva. Tas viss iekļaujas pamatlīdzekļa kopējā vērtībā. Darba ņēmēja sociālās iemaksas iekļaujas darba samaksā, taču jārēķina atsevišķi saistības valsts budžetā.

Vienkāršāk it kā būtu tad, ja strādniekiem būtu kāda nemainīga alga, kura ar visiem nodokļiem ir vienāda katru mēnesi. Iekārtas uzstādīšanu tie veiktu it kā “par brīvu”, jo tas tiktu veikts parastajā darba laikā. Reāli tā arī ir, jo uzņēmuma darbinieki saņem savu kopējo algu, nevis atsevišķu samaksu par iekārtas uzstādīšanu. Arī tad, ja uzstādīšanu veic citas firmas pārstāvji, tie tāpat saņem savu algu, kurā var būt vienā kopējā katlā saliktas neskaitāmas iekārtu uzstādīšanas. Taču te jāņem vērā, ka darba samaksa ir izdevumi uzņēmumam par konkrētu pakalpojumu, šie izdevumi tiek iekļauti pamatlīdzekļa cenā.

Vērtējot iekārtas montēšanu, darba samaksu mums jāvērtē no darba devēja puses, ne kā darba ņēmējam. Iekārtas cenā tiek ielikta kopējā katlā darba samaksa, ko veikuši visi montētāji. Samaksa par darbu iekļaujas kā aktīva vērtības palielinājums, jo vairāk samaksāja, jo dārgāks pamatlīdzeklis. Tas uzņēmumam ir ieguvums, jo aktīvu summa pieaug. Tai pat laikā tā pati samaksa grāmatojas kā saistības, individuāls rēķins katram montētājam, kuru darba devējam reālā naudā būs jāmaksā. Šo rēķinu sakrāšanās kopā veido darba algu, kuru maksā no kases katru mēnesi. Samaksa par iekārtas montēšanu noslēdzas ar rēķinu, ne reālu samaksu. Ko strādājošais saņems no kases, tas ir saistīts ar viņa darba līgumu, visu pārējo darbu summu.

Dažādi izdevumi

Lielas neskaidrības var rasties ar dažādiem sīkumiem, kuri rodas pamatlīdzekļa izveidošanas gaitā. Ko iekļaut, bet ko neiekļaut. Te ir jāsaskaras ar likumiem, kuri nosaka tos izdevumus, kurus nedrīkst iekļaut. Jebkura automobiļa iegādes vērtībā nevar būt iekļauti CSDD pakalpojumi un auto nodoklis. Tāpat pēc likuma izveides izmaksās neiekļauj grāmatvedības izdevumus un juristu pakalpojumus, apdrošināšanu. Iekļauj izpētes un vērtēšanas ekspertiem samaksāto summu, testēšanu, izmēģinājumus.

Pamatlīdzekļa izveidošanas izmaksās iekļauj:

1. Pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides)

2. Neatskaitāmie nodokļi un nodevas, kas samaksāti līdz nodošanai ekspluatācijā:

        1) Muitas nodoklis

        2) Darba devēja sociālās iemaksas

        3) Uzņēmējdarbības riska nodeva

        3) Akcīzes nodoklis

        4) Citi nodokļi, kas nav PVN

3. Piegādi līdz izmantošanas vietai

4. Vietas sagatavošanas, uzstādīšanas un montēšanas izmaksas

5. Remonta un rekonstrukcijas izmaksas

6. Darba samaksas aprēķinu

7. Atlīdzību speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu

8. Testēšanu un izmēģinājumus

Pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā neiekļauj šādas izmaksas:

1. PVN par uzstādāmo iekārtu vai tehniku, piegādi, uzstādīšanu, saistītiem pakalpojumiem,  ja uzņēmums ir PVN maksātājs.

2. Nodokļi un nodevas, kuras tiks maksātas ekspluatācijas gaitā

3. Darba ņēmēja sociālās iemaksas, jo tās jau ir iekļautas darba samaksā

4. Plānošanas un pētniecības darbu izmaksas

5. Jauna produkcijas vai pakalpojuma veida izmaksas

6. Reklāma

7. Juristu pakalpojumi

8. Grāmatvedības izdevumi

9. Apdrošināšana

10. CSDD pakalpojumi un auto nodoklis

Nolietojums un norakstīšana

Ja uzņēmums pērk iekārtas un tehniku, tām laika gaitā ir paredzams nolietojums. Pa šo laiku tehnikas vērtība pakāpeniski krīt. Uzņēmuma vadība pati subjektīvi pēc izjūtas var izlemt, cik ilgā laikā tehnika nolietosies. Nolietojumu skaita gados, taču ņem vērā mēnešus. Sasniedzot maksimāli paredzamo nolietojuma laiku, tehnikas vērtība paliek nulle. Katru mēnesi nolietojumā aiziet iepriekš izrēķināta naudas summa.

Kamēr iekārta stāv neuzstādīta, nolietojumu nerēķina. Vēl nolietojumā nerēķina arī uzstādīšanu un izmēģinājumu, tās ir citas izmaksas. Nolietojums sākas tad, kad iekārta sāk kaut ko ražot, dot ekonomisko labumu. Nolietojumu sāk rēķināt ar nākamo mēnesi, kad iekārta palaista ekspluatācijā. Piemēram, ja iekārta palaista ekspluatācijā 14.oktobrī, nolietojumu sāk rēķināt no 1.novembra. Savukārt tehnika pilnīgu nulles vērtību sasniegs kāda cita gada 31.oktobrī.

Lai izrēķinātu prognozēto nolietojumu:

1. Nosaka kopējos nolietojuma gadus

2. Sadala nolietojumu pa gadiem

3. Sadala nolietojumu mēnesī

4. Aprēķina, cik liels būs nolietojums nepilnajā pirmajā un pēdējā gadā

Nolietošanai pakļaujas pamatlīdzekļi. Atskaitēs un dokumentos to sauc arī par pamatlīdzekļu amortizāciju. Tie ir ilgtermiņa ieguldījumi, kuru lietošanas termiņš ir ilgāks par gadu. Šie pamatlīdzekļi ir domāti ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, izīrēšanai un citu ekonomisku labumu gūšanai. Ja ir saimnieciska darbība, manta nolietojas. Nolietojumam nepakļaujas preces pārdošanai.

Pamatlīdzekļu pārvērtēšana

Nolietojuma vērtība reizēm neatbilst nolietojumam dabā. Ja saimnieciskajā darbībā izmantotās tehnikas tirgus vērtība pārsniedz bilancē ierakstīto vērtību, jāveic šī pamatlīdzekļa pārvērtēšana. Taču vērtības noteikšanai ir jāpieaicina sertificēti eksperti, kuri paņems samaksu par pakalpojumiem.

Kad inventarizācijas gaitā atklājas, ka tehnikas vērtība ir pārāk zema vai jau sasniegusi nulli, bet tā ir pilnvērtīgā darba kārtībā un dod saimniecisku labumu, ir jāveic tās pārvērtēšana reālajai tehnikas pielietojuma iespējai. Tehnikas vērtībai ir jābūt kādai summai naudā, lai ar to varētu veikt saimniecisku darbību.

Nulles vērtība bilancē var rasties pēc nolietojuma termiņa beigām, taču reāli jebkurai mantai ir kāda tirgus vērtība. Tā var būt ļoti zema, līdzvērtīga metāllūžņu cenai. Realitātē nevienas mantas cena nebūs nulle. Ja bilancē pamatlīdzeklis ir sasniedzis nulles vērtību, tas liecina, ka ir beidzies tā ekspluatācijas termiņš. Tālāk ir nepieciešams lēmums, ko ar šo tehniku iesākt tālāk.

Tiek sastādīta komisija, pieaicināti eksperti, kuri nosaka tehnikas reālo vērtību. Ja pamatlīdzekļa vērtība reāli tiešām ir nulle, komisija vērtē, vai ir iespējams tehniku atjaunot ar remontu un rekonstrukciju. Bez atjaunošanas iekārtas ar reālu nulles vērtību ir paredzamas norakstīšanai.

Pārvērtēšanu jāveic arī tad, ja izmantotā pamatlīdzekļa tirgus vērtība ir krietni zemāka par bilancē ierakstīto vērtību, jo aiz mākslīgi palielinātas mazvērtīgas mantas vērtības var slēpties kāda noslēpta naudas summa, kura iztērēta kādiem citiem mērķiem, piemēram, dāvanām, izklaides pasākumiem, ekskursijām.

Norakstīšana

Kad iekārtas un tehnika sasniedz vērtību 00.00, tehnika vēl var darboties, dot labumu. Norakstīšana tiek veikta tad, ja iekārtas ir laiks nodot metāllūžņos, tās ir kļuvušas bīstamas vai pilnīgi novecojušas. Nevar un nedrīkst norakstīt to, kas ir apritē. Pirms norakstīšanas iekārtas tiek apturētas, ar tām vairs nekas netiek ražots. Pēc norakstīšanas tās tiek nodotas metāllūžņos. Ja iekārta ir norakstīta, ar to vairs nedrīkst neko ražot. Ar norakstītu tehniku vairs nedrīkst darboties.

Ražošanā izmantotie pamatlīdzekļi ir paredzami norakstīšanai, kad to vērtība tuvojas nullei, nesasniedzot pilnīgu bezvērtību. Iekārtas un tehniku var norakstīt vēl ātrāk, ja ir konstatēti defekti, tās cietušas no avārijas, dabas stihijas vai nesaimnieciskas darbības. Pēc norakstīšanas manta tiek it kā likvidēta, ar to vairs nekas netiek ražots. Atlikusī nenolietotā vērtība uzskaitās kā zaudējuma nauda.

Risinot uzdevumus koledžā, var rasties sajūta, ka sasniedzot nulles vērtību, tehnika automātiski norakstās. Tas tā tiek pasniegts vienkāršības labad, nulles vērtība un norakstīšana ir saistītas, taču reāli tie ir divi dažādi notikumi.

Norakstīšana notiek ar speciālu komisiju, aktu un lēmumu. Tiek sagatavoti norakstīšanas dokumenti, iecelta komisija vismaz 3 cilvēku sastāvā. Tā veic norakstāmās vērtības apskati, noskaidro norakstīšanas iemeslus, iepazīstas ar ziņojumiem par tehnikas bojāšanu darba laikā, pieprasa speciālistu atzinumus par vērtību tālākās ekspluatācijas neiespējamību, nosaka norakstāmās tehnikas atsevišķu mezglu izmantošanu rezerves daļām.

Atsevišķa speciālistu komisija ir jāsastāda dažādos atbildīgos brīžos, kad ir jālemj par pamatlīdzekļa tālāko likteni. Komisija ir vajadzīga, lai pieņemtu objektu ekspluatācijā. Lai vienkāršotu procesu, viena komisija var lemt vairākus jautājumus. Komisija pēc reālās apsekošanas var izlemt, vai tehnika ir labā stāvoklī, tās vērtība jāpalielina, vai varbūt tehnika ir sliktā stāvoklī, tai ir nepieciešams remonts, varbūt tā nav vairs ekspluatējama un ir norakstāma, varbūt sadalāma rezerves daļās.

Arī norakstītai mantai ir kāda vērtība, to var pārdot par lētu naudu rezerves daļām, metāllūžņiem, muzejam, citai valstij, kur to vēl var izmantot. Lai norakstītu mantu atkal varētu ekspluatēt, arī vajadzīga komisija, kura ar slēdzienu atzīst, ka tehniku ir iespējams remontēt un rekonstruēt. Bez kapitālā remonta norakstītu tehniku nevar ekspluatēt. Pēc rekonstrukcijas tehnika iegūst jaunu lielāku vērtību.

Nomātu vērtību nolietojums

Kad tehnika tiek nomāta, tai tāpat rēķina nolietojumu, taču to rēķina iznomātājs, kura īpašumā ir tehnika. Nomnieks maksā tikai nomas maksu. Tas nozīmē to, ka tehnika var zaudēt vērtību, taču nomas maksa var nemainīties. Nomas maksa savā veidā ir atbilstoša nolietojumam mēnesī.

Kad tehnikas vērtība sasniedz nulli, nomnieks var vēl gūt peļņu turpinot nomāt tehniku, lai arī tehnika ir nolietojusies. Taču tas jau ir darba drošības pārkāpums, jo tehniku ar nulles vērtību drīzumā ir jānoraksta. Nomnieks vairs nevar nomāt norakstītu tehniku, jo tā tiek atzīta par bīstamu darba drošībai.

Datorprogrammu nolietojums

Nolietojumam pakļaujas arī datorprogrammas. To ir pagrūti saprast, jo datorprogrammas reāli nevar nolietot. Reāli datorprogrammas var novecot. Datorprogrammas nolietojums ir pielīdzināms tās novecošanai. Uzņēmums pērk dārgu datorprogrammu, kura “nolietojas” gadu laikā, līdz tās vērtība sasniedz nulli. Nolietojuma aprēķinam pakļauj tikai tās programmas, ar kurām tiek gūts ekonomiskais labums.

Kad datorprogrammas vērtība sasniedz nulli, ar to var darboties tāpat kā sākumā. Reāli tā nav nolietojusies. Tā varbūt ir novecojusi. Reizēm programmas var būt klasiskas, kuras nav mainījušās pa gadiem, novecošana var būt vairāk saistīta ar pielāgošanu jaunai operētājsistēmai un jaunākai datortehnikai.

Tikai tad, kad datorprogramma tiek norakstīta, ar to vairs nevar darboties. Ja programma ir darbībā, to vēl nevar norakstīt. Kad tiek norakstīta datorprogramma, tā no datora tiek izdzēsta norakstīšanas komisijas klātbūtnē. Tas nozīmē, ka visi uzņēmuma dati vispirms ir jāpārceļ uz citu programmu.

Rēķins un avanss

Grāmatvedība: debets un kredīts

Reizēm ir grūti saprast, kad manta jāraksta debetā, kad kredītā. Ja par preci ir saņemts rēķins, bet vēl nav samaksāts, tad bankas konts vēl netiek iesaistīts. Saņemot preci, mantu vai iekārtu, tā būs debetā. Aktīvi palielinās, iegūstam mantu. Arī tad, ja vēl nav samaksāts. Ko zaudējam? Tas ir rēķins, saistības.

D 1220 – K 5310, piegādāta iekārta, par kuru saņemts rēķins

D 5310 – K 2620, samaksāts rēķins uz bankas kontu

Konts 5310 norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem

tiek izmantots rēķinu akceptēšanai

K 5310 – rēķins kredītā, mēs esam parādā

D 5310 – rēķins tiek dzēsts

Lai dzēstu rēķinu, ir vajadzīgs pārskaitījums no bankas konta

Var būt arī otrādāk. Ja pašas preces vēl nav, ir tikai rēķins, paša prece ir kredītā. Mēs pasūtām iekārtu, mums piestāda rēķinu, samaksājam. Bet iekārtu jāgaida, kad to vēl piegādās. Tad būs tā:

D 5310 – K 2620, saņēmām rēķinu, samaksājām

D 1220 – K 5310, saņēmām iekārtu, rēķins tiek dzēsts

Var būt tā, ka par iekārtu maksājam avansā, to piegādā vēlāk, kad samaksāts viss.

Piemēram, pasūtīta iekārta, kura maksā 10000 eiro, samaksāts avanss 4000 eiro:

1280 – avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem

4000,   D 1280 (+) – K 2620 (-), samaksājam avansu

10000, D 1220 (+) – K 5310 (+), saņēmām iekārtu ar rēķinu

6000,   D 5310 (-)  – K 2620 (-), samaksājam atlikušo summu

4000,   D 5310 (-)  – K 1280 (-), dzēšam avansu, dzēšam rēķinu

Avanss parādās kā pagaidu maksājums, kurš dzēšas pēc visas summas samaksas.

Rēķins dzēšas pēc visas naudas saņemšanas un preces piegādes.

Ja aktīvu konti ir debetā, tad summa ir plusā, skaitās klāt.

Ja pasīvu konti ir debetā, tad summa ir mīnusā, ņemas nost.

Ja pasīvu konti ir kredītā, tad summa ir plusā, skaitās klāt.

Ja aktīvu konti ir kredītā, tad summa ir mīnusā, ņemas nost.

Var būt tā, ka debetā un kredītā abas summas ir plusā vai abas ir mīnusā.

Iekārtu saņēmām, aktīvi plusā, saņēmām rēķinu, kredīti plusā.

Dzēšam rēķinu, pasīvu kredīti mīnusā, maksājam no bankas konta, aktīvi mīnusā.

Lai avanss un rēķins dzēstos, tiem summā jāiznāk pa nullēm. Savukārt precei jābūt ekvivalentai ar kopējo samaksāto summu no bankas konta:

D 1280 (+) - K 1280 (-) = 4000 – 4000 = 0

K 5310 (+) - (D 5310 (-) - D 5310 (-)) = 10000 – (6000 + 4000) = 0

D 1220 (+) = K 2620 (-) + K 2620 (-)

10000 = 4000 + 6000

Rezerves un pamatkapitāls

Aktīvi ir uzņēmuma nauda un mantas. Var maksāt un lietot. Pasīvi ir tas, kas nav īsti mūsu līdzekļi. Tiešā veidā pasīvus nevar iztērēt, jo tie pieder kādiem citiem. Pārskaitot naudu no pasīviem uz aktīviem, rodas iespēja naudu lietot un tērēt.
Kādēļ pamatkapitāls un rezerves ir pasīvā, jo tā taču ir mūsu nauda? Pamatkapitāls ir jāiemaksā kādā fondā, lai varētu sākt uzņēmējdarbību. Tiklīdz ir reģistrēta uzņēmējdarbība, pamatkapitāls kļūst par “citu naudu”. Tas vairāk līdzinās drošības naudai. Par šo naudu nevar neko nopirkt, taču var to aizņemties. Pamatkapitāls ir nepieejams tērēšanai, toties šo naudu var pārskaitīt uz aktīviem, un tad iztērēt. Taču tad konstatēsim, ka iztērēto naudu mums ir jāatliek atpakaļ, ir radies parāds.

Var izdalīt četrus stūrakmeņus, no kuriem dabūt naudu:

1. Bankas konts un kase: Šo naudu varam tērēt, tā ir mūsu nauda, pirkt visu, ko vēlamies. Jo vairāk naudas kontā, jo vairāk varam pirkt un tērēt (aktīvi). Taču šai naudai ir ierobežoti resursi. Kādā brīdī konts būs tukšs.

2. Pārdošana: Lai dabūtu naudu, mēs varam pārdot preces un pakalpojumus (aktīvi). Pārdošanas iespējas ir ierobežotas. Ja naudas ļoti trūkst, var pārdot iekārtas un pamatlīdzekļus.

3. Aizņemšanās: Ja trūkst naudas, mēs varam naudu aizņemties. Tie ir kredīti (pasīvi). Bet šī nauda būs jāatdod.

4. Rezerves: Pamatkapitāls veido naudas rezervi, kur var dabūt naudu. Ja bankas konts tukšs, nav ko pārdot, neviens neaizdod, jātērē rezerves (pasīvi). Taču šī rezerve ir jāatliek atpakaļ. To var aizņemties, bet nevar tērēt. Ja neatliksim atpakaļ, paliksim bez rezervēm.

Visiem šiem stūrakmeņiem jābūt līdzsvarā, lai māja nesagāztos. Mēs varam kā aktīvus summēt savu naudu un mantas. Nosacīti mantas un nauda ir līdzīgās daļās, taču ikdienā to apjoms ir ļoti mainīgs. Ja ir ļoti daudz naudas, bet maz preču pārdošanai, tas liecina par vāju attīstību. Nauda var arī beigties. Par daudz preču un maz naudas liecina par nespēju preces pārdot.

Aktīviem ir jābūt vienādiem ar pasīviem. Tas nozīmē, ka pretī mantai un naudai jābūt saistībām tikpat lielā apjomā. Puse ir mums, otra puse ir citiem. Ja mums ir 2000 eiro naudas un mantas, tad tie paši 2000 eiro ir saistībās un pasīvos. Ja mums ir mazas rezerves un iekrājumi, tad neglābjami lielākas saistības ir parādos un kredītos.

Rezerves fonds

Sadzīvisks piemērs. Ir iespēja izveidot divus bankas kontus. Vienu kontu tērēšanai, otru kontu rezervei. Ja mēs naudu tikai tērējam vai saņemam līdzekļus tērēšanai, tie ir aktīvi. Taču tad, ja citā kontā ieliekam, piemēram, 500 eiro, kurus nevar tērēt, tad tie būs pasīvi. Šo naudu varam aizņemties, pārskaitot uz tērēšanas kontu, taču naudiņa ātri jāatgriež atpakaļ, lai tur būtu atkal iepriekšējie 500 eiro.
Reģistrējot SIA, minimālais pamatkapitāls ir 2800 eiro. Pēc gada arī jābūt tiem pašiem 2800 eiro, un pēc trijiem gadiem tāpat jābūt 2800 eiro. Daudziem uzņēmumiem pamatkapitāls ir lielāks, taču daudziem ir gandrīz precīzi 2800 eiro. Ja iegulda pamatkapitālā 5000 eiro, tad 3200 eiro ir iespēja notērēt, jāpaliek 2800 eiro. Tas nozīmē ka liela daļa firmu savas rezerves notērē līdz maksimālajai iespējai, kuru noteicis likums.

Tiklīdz dzīves situācija kļūst spiedīga, rezerves konts var sarukt. Man kādreiz vienmēr rezerves naudiņa bija 500 eiro, taču tad šī rezerves nauda saruka līdz 300 eiro. Vēl pēc laika rezerve saruka līdz 100 eiro. Rezerves veido nosacītu skaitli. Cik daudz naudas bija sākumā, tikpat arī jāpaliek. Ja rezerve sarūk, tad trūkstošā summa jāatgriež.

Kad rezerves kapitāls man izkusa pavisam, es sāku just, ka vairs nevaru galus savilkt kopā. Vienmēr sāka trūkt nauda, visu laiku pārtērējos, nācās lūgt palīdzību no citiem. Kad man vienmēr bija neliela rezerve, es vienmēr varēju par visu ko samaksāt, man nekad nebija jāaizņemas, man nebija nekādu kredītu, preces nepirku līzingā. Man bija sava mikro banka, no kuras aizņemties.
Ja uzņēmums tomēr iztērē vairāk, un nepaliek pamatkapitālā vajadzīgie 2800 eiro, vēl paliek iespēja kļūt par mazkapitāla SIA ar 1 eiro kapitālu. Tādā gadījumā rodas tā pati situācija, kas piemeklēja mani. Uzņēmums vairs nevar savilkt galus kopā, izdevumi pārsniedz ienākumus, naudas vienmēr pietrūkst, ir risks palikt parādos, nesamaksāt piegādātājiem.

Es ievēroju vēl kādu līdzsvara principu. Lai nopirktu mantu, man vajadzēja būt naudai divas reizes lielākai. Ja man bija rezerve 500 eiro, tad man bija jāpaskaita, cik paņemšu no rezerves, cik no tērējamās naudas. Centos no rezerves nekad neaizņemties vairāk kā pusi, jo tad nespētu atlikt atpakaļ. Jo mazāk tērēju rezervi, jo vieglāk uzturēt noteiktu summu. Tai pat laikā netērēt rezervi nemaz, taupīt naudu nebaltai dienai, arī nav lietderīgi, jo ar tekošajiem līdzekļiem nevar nopirkt lielas lietas. Rezerve bija iekrājums, kas deva iespēju nopirkt ļoti nepieciešamas lietas.

Saites teksts

Bieži vien saites teksts rakstam iznāk pārāk garš vai arī ar gramatiskajām kļūdām. Piemēram, kaut kas tāds: blogspot.com/2015/01/ka-izveidot-vislbako-saiti-uz-savu-neatkatojamo-rakstu-sava-bloga.html Reizēm teksts iznāk nesakarīgs. Ko darīt, lai saite uz rakstu būtu korekta un perfekta? Automātiski saite veidojas no virsraksta. Kas virsrakstā ierakstīts, tas nonāk saitē. Gramatiskās kļūdas virsrakstā noved pie kļūdām saites tekstā. Pārāk gari virsraksti izveido pārāk garu saiti. Ja sākumā virsraksta vietu atstāj tukšu, tad saites vietā parādās nekā neizsakošs blog-post ar kaut kādu numuru.

Šo lietu var koriģēt, ja pašā sākumā virsraksta vietā uzraksta nevis virsrakstu, bet dažus atslēgas ārdus. Tad vēl neuzrakstīto rakstu ar tukšo lapu saglabā. Spiež "Publicēt", bet tikai jāuzmanās, lai tukšā lapa netiktu kopīgota kādā jaunumu slejā. Kuri vārdi ir ierakstīti virsraksta vietā, tie ierakstās saites nosaukumā. Tad šos atslēgas vārdus izdzēš un to vietā raksta virsrakstu. Saites teksts vairs nemainās.

Saites tekstu rakstam var mainīt arī savādāk. Malējā slejā pie raksta ir tāda vieta, kur rakstīts: Pastāvīgā saite. Angliskajā versijā ir rakstīts Permalink. Ja teksts vēl nav saglabāts, uzspiežot uz tās, parādās izvēle: Automātiska pastāvīgā saite vai Pielāgota pastāvīgā saite.

Lai iegūtu perfektu saiti, uzspiežu uz Pielāgota saite un rakstu dažus atslēgas vārdus - maziem burtiem, bez garumzīmēm, ar svītriņām starp vārdiem. Šis teksts ierakstīsies bloga saitē uz rakstu aiz gada un mēneša numura. Tādā veidā var iegūt to pašu efektu, ja sākumā virsraksta vietā ieraksta vēlamos saites teksta vārdus.

Bet ko darīt, ja saite jau gatava un tā ir pilna ar nevajadzīgiem vārdiem? Lai izmainītu jau gatavu saiti, tad spiežu uz "Pārveidot par melnrakstu". Tālāk spiežu uz pogas Pastāvīgā saite>Pielāgota pastāvīgā saite un rakstu vajadzīgos vārdus maziem burtiem, ar svītriņām starp vārdiem un bez garumzīmēm. Tad spiežu "Publicēt" un saites teksts būs izmainījies.

Ja vienlaicīgi ar šo darbību turpat blakus maina arī publicēšanas datumu, tad saites tekstā izmainīsies arī gada un mēneša numurs. Datums pašā sākumā ierakstās automātiski. Tāds tas paliek visu laiku, ja neko tālāk nemaina ar roku. Lai mainītu datumu, ir iespēja iestatīt jebkādu datumu un laiku pēc sava prāta. Uz priekšu neizdosies, bet no šodienas atpakaļ var likt jebkādus datumus. Saites datuma skaitļi pārveidosies tikai tad, ja raksts ir pārveidots par melnrakstu! Nepārveidojot par melnrakstu, paliks iepriekšējais skaitlis arī ar mainītu datumu.

Saites tekstu vēlams mainīt tikai pašā sākumā. Kad raksts ir tapšanas stadijā. Ja raksts ir gatavs un palaists tautā, tad saites tekstu vēlams nemainīt arī tad, ja tas ir iznācis neveiksmīgs. Raksts nonāk apritē, tas ir atrodams ar Google meklētāju, saite uz rakstu ir kaut kur varbūt iekopēta. Ja izmaina saites tekstu, Google stūrgalvīgi ved uz veco saiti, bet jauno ignorē.

Nevajag arī aizrauties ar datumu uzlabojumiem, uzliekot jaunāku datumu. Jebkāda veida meklētāji, arī Yahoo un Bing ved uz veco saiti ar veco datumu. Paralēli vēl rodas saites uz jauno saites tekstu it kā uz jaunu rakstu. Meklētājā tas atainojas, it kā būtu divi vienādi raksti. Tas gremdē pozīcijas meklētājā, jo vecā saite tiek uztverta kā īstā, bet jaunā saite kā Copy-Paste materiāls.

Toties ir vērts pamainīt saites tekstus pavisam veciem un neapmeklētiem rakstiem. Šajos rakstos var kaut ko uzlabot un pierakstīt klāt. Tad pārveidot par melnrakstu un izmainīt saites tekstu, uzlikt šodienas datumu un palaist tautā kā jaunu un aktuālu rakstu.

Savas fotogrāfijas pasaules kartē Google Maps

Pasaules karte Google Maps ir visā pasaulē vispopulārākā interaktīvā karte, kurā var aplūkot vietas satelīta uzņēmumos. Ir iespēja arī aplūkot ielas fotogrāfijās visā garumā un panorāmas skatos. Bez visām šīm iespējām ir iespēja arī aplūkot fotogrāfijas no dažādām vietām, kuras piesaistītas noteiktam punktam uz kartes. Šīs fotogrāfijas ievieto fotogrāfi no vienkāršās tautas. Kādā veidā ir iespējams tikt iekšā Google kartēs ar savām fotogrāfijām?

Sākotnēji savas fotogrāfijas bija iespēja ievietot ar ģeogrāfiskā fotoportāla Panoramio starpniecību. Tas ir specializēts fotoserviss, kurā ievietot bildes no dažādām interesantām vietām. Diemžēl Google ir nolēmusi Panoramio iespējas ievērojami ierobežot. Panoramio pēc fotogrāfijas ievietošanas ir jāpiestiprina ģeogrāfiskā atzīme, tad jāgaida, kad to apstiprinās moderators. Pamazām fotogrāfijas iekļūst Panoramio, tad jāgaida vēl kāds laiks, lai fotogrāfijas jau citi moderatori izvēlētos Google Earth kartēm.

Šobrīd Panoramio darbojas kā atsevišķs resurss, kurš saistīts ar Google Earth. Google Maps kartēs var atrast vecākas fotogrāfijas no Panoramio. Jaunas fotogrāfijas no Panoramio arī nonāk Google Maps kartē, tikai ierobežotā skaitā. Savukārt Google Earth kā reiz ir iespēja tikt tikai caur Panoramio. Google Maps ir cita fotogrāfiju datu bāze un tur jaunas fotogrāfijas lielākā skaitā nonāk citādā veidā. Tam ir nepieciešams Google plus konts ar fotoalbumiem. Tam ir savi plusi un savi mīnusi. Panoramio fotogrāfijas ir iespēja palaist internetā dažādu vietu ilustrācijai, tās ir iespēja atrast ar Google attēlu meklētāju. Google Maps fotogrāfijas ir atrodamas tikai vienlaicīgi ar kartes aplūkošanu. Iekopēšana citur ir ierobežota. Fotogrāfijas nav iespējas sagrupēt pa tēmām. Bildes nav iespēja atrast bez kartes palīdzības.

Lai kaut ko darītu lietas labā, tam ļoti labi var palīdzēt Blogger. Vienu un to pašu fotogrāfiju ir iespēja ievietot vienlaicīgi gan Google kartē, gan blogā. Ja fotogrāfijas ir blogā, tās kļūst pieejamas ar Google attēlu meklētāju. Fotogrāfijas ir iespēja grupēt un kārtot, izveidot ceļojumu fotoblogu, kurā kā albumā ir rūpīgi sakārtotas bildes no dažādām vietām. Ar saitēm ir iespēja akcentēt vietas un tēmas.

Blogger kā Google resurss ir piemērota vieta, kur ievietot fotogrāfijas no dažādām ģeogrāfiskām vietām, ceļojumiem, dzimtās zemes ainavām un sava dzimtā ciemata. Lai šīs bildes piesaistītu uzmanību, tām vēlams būt ar labām krāsām un tonalitātēm. Ja ir mērķis parādīt tikai sevi un savus ceļojumus, tad piemērotāk ir ievietot fotogrāfijas draugiem.lv vai Facebook, kur bildes tūlīt būs redzamas draugiem un radiem. Blogger vēlams ievietot cita rakstura ģeogrāfiskas fotogrāfijas, kurās akcents ir uz pašu vietu, nevis ceļotāju. Šīs bildes ir domātas svešiem cilvēkiem, kuri meklē informāciju par apmeklēto vietu. Pats fotogrāfs tajā pašā laikā paliks otrajā plānā un viņu neievēros. Blogā ievietotās fotogrāfijas būs atrodamas ar Google meklētāju.

Kaut gan pēc triju gadu pieredzes varu teikt, ka fotobloga uz Blogger bāzes apmeklējumi no Google meklētāja ir nepietiekami un samērā niecīgi. Tās pašas fotogrāfijas Google Maps tiek apmeklētas desmitiem un pat simtiem reižu biežāk. Lai fotoblogs tiktu apmeklēts, ir jākopē uz to saites dažādos sociālajos tīklos. Lai piesaistītu lasītājus, vēlams ieinteresējošs teksts par apmeklētajām vietām. Ļoti labi ir ievietot karti ar iezīmētu maršrutu. Lai lasītājiem būtu labāks kontakts ar autoru, vēlams nobildēt sevi ar kādu nozīmīgu objektu fonā. Ar sevi labāk ir ievietot tikai vienu bildi, labākam priekšstatam un klātbūtnes sajūtai. Vairāk nevajag, jo tas var garlaikot, jo lasītājiem interesē pati vieta, kuru tie arī gribētu apmeklēt.

Google Maps ir nepieciešamas kvalitatīvas fotogrāfijas no dažādām vietām, kurās nav redzams pats ceļotājs vai viņa ceļabiedri. Cilvēki var būt tikai kā fona elementi pilsētas ielu skatos. Lai fotogrāfija nokļūtu Google kartē, ir jāatrod savas fotogrāfijas Google plus fotoalbumos. Pēdējā laikā tas ir kļuvis sarežģītāk, jo automātiski atveras Google Photos, kurā diemžēl nevar atzīmēt ģeogrāfisko atzīmi. To ir iespēja ielikt tikai tad, ja fotogrāfija ir Google plus fotoalbumā. Fotogrāfijai jāpieraksta vietas nosaukums. Spiežu "Pievienojiet atrašanās vietu". Tālāk ir jāatver blakus esošā satelīta karte un jāatrod vieta kartē. Kartes meklētājā meklēju pilsētu, kur fotografēta bilde.

Ir precīzi jāatceras, uz kura ielas stūra fotogrāfija ir fotografēta. Spiežu labajā stūrī uz vārda "Satelīts". Tad maksimāli pietuvinu karti, lai ir redzamas ielas. Ar peli bīdu karti šurpu-turpu un meklēju īsto vietu. Kad īstā vieta atrasta, pārvietoju sarkano "spraudīti" uz šo vietu. Vēlams rūpīgi piedomāt pie precīzas vietas un nelikt bildes aptuveni kur pagadās. Ja nav saprotams, kā orientēties un kartē un nevar atcerēties, kur tas bija, tad labāk fotogrāfiju kartē neatzīmēt.

Labākai skaidrībai atveru vajadzīgo fotogrāfiju citā atvērumā un rūpīgi salīdzinu ar attēlojumu kartē. Vai tām mājām ir tādas pašas konfigurācijas jumts, kādi jumti ir blakus mājām, kādā krāsā ir jumts. Uz kuru pusi pagriežas ielas, cik māju ir šajā ielā. Pārskatu vēl citas fotogrāfijas no šīs pašas vietas, salīdzinu vietas uzņēmumus no dažādiem rakursiem.

Lai bilde parādītos kartē, ir jāieliek arī ķeksītis pie uzraksta: "Kopīgot šī albuma atrašanās vietas datus ar skatītājiem". Fotogrāfijai jābūt publiski pieejamai. Jāpiebilst, ka publiskai pieejamībai jābūt no Google Plus iekšienes. Blogā ir iespējams ievietot arī fotogrāfijas, kuras no iekšienes ir slēgtas.

No tā laika, kad šis raksts ir tapis pirmo reizi, jau ir trešo reizi mainījusies kārtība, kā fotogrāfijas nokļūst Google kartēs. Kādu laiku atpakaļ bija jāgaida, kad pēc kādas nedēļas fotogrāfija būs vai nebūs kartē. Ja fotogrāfija bija publiski pieejama un atzīmēta kartē, tā automātiski nokļuva Google Maps katalogā. Automātiski atsijājas visas bildes, kuros redzami cilvēki tuvplānā. Tas ir filtrs, lai kartē nenokļūtu ballīšu bildes un personiski kadri. Fotogrāfiju atlasi un pārbaudi veica īpašs digitāls algoritms, moderatoru kā Panoramio tur nav.

Tagad bez visa šī piņķerīgā procesa fotogrāfija pašam ir jāievieto Google Maps. Automātiskā ievietošana vairs nedarbojas. Lai ievietotu fotogrāfiju kartē, atveru Google Maps un meklēju īsto vietu. Tad uzklikšķinu uz šīs vietas. Tur parādīsies lodziņš ar adresi. Tur būs ielas nosaukums ar mājas numuru. Tāpat tur var būt uzrādīta kāda konkrēta iestāde, kafejnīca, veikals, viesnīca, stacija, skola, pasta nodaļa. Uzklikšķinot uz šīs vietas adreses, kartes apakšā atvērsies fotogrāfijas ar šīs vietas attēliem. Fotogrāfiju rindas galā ir uzraksts: "Pievienot fotoatēlus".

Uzklikšķinu uz šī pelēkā kvadrātiņa. Tālāk atvērsies logs, kurā var ievietot fotogrāfijas. Var ievietot bildes vispār no jauna. Tāpat var ievietot bildes bez jebkādām ģeogrāfiskajām atzīmēm, vārdu sakot tur var ievietot jebko. Taču tieši tad nāksies saskarties ar iepriekš minēto digitālo algoritmu. Lai fotogrāfija nonāktu kartē, es meklēju bildi Google plus jeb Picasa albumos, kura jau iepriekš ir atzīmēta ar ģeogrāfisko atzīmi. Digitālais algoritms salīdzinās, vai šī atzīmētā vieta tik tiešām atrodas tajā adresē, uz kuras pirms brīža uzklikšķināji. Ja sakrīt, bilde būs kartē ļoti ātri.

Problēmas te ir ar vietām, kurām nav konkrētas adreses. Piemēram, skats uz upi, ainavas, lauku mājas, vientuļas vietas, meža ceļi, mazdārziņi. Agrāk šīs vietas ļoti labi izdevās iekļaut kartē, tagad diemžēl digitālais algoritms vai nu atsijā vai ieliek kādā kopējā kolekcijā, piemēram "Inčukalna pagasts". Karte netiek līdzi arī nosaukumu un likumu maiņām, visur būs pagasti, bet nebūs vēl novadi. Arī Google Street View uzrāda ainu, kura bija pirms vairākiem gadiem.

Nevajag pārblīvēt karti ar vienveidīgām un nekvalitatīvām fotogrāfijām. Reizēm gadās, ka neizteiksmīgas bildes nonāk kartē, bet ļoti labas bildes paliek ārpusē, tas vairāk ir atkarīgs no veiksmes. Lielāka cerība ir nonākt kartē ar bildēm no vietām, kuras kartē atzīmētas precīzi, un tām priekšā jau nav citas fotogrāfijas.

Kādu brīdi atpakaļ bija otrādāka situācija, kad vajadzēja gaidīt, bet kartē nokļuva tikai pārāk neitrālas bildes, ezeri, tukšas ielas, pļavas un ainavas. Lai kartē parādītos vairāk fotogrāfijas, bija nepieciešamas darbības no vēl kāda profila. No 2014.gada līdz 2015.gada vidum bija pieejams ļoti ērts profils Google Maps Views, kurš tika gatavots Panoramio aizvietošanai. Diemžēl šo ērto profilu Google ir likvidējusi.

Views - Google Maps

https://www.google.com/maps/views/home?gl=us

Atvērās logs, kurā bija  visādas bildes no dienvidu kūrortiem un kaut kādas ainas griezās ap savu asi. Augšējā labajā stūrī bija mans vārds un uzvārds, kāds tas ir Google Plus profilā. Spieot šo uzrakstu nonācu savā "Google Maps Views" profilā:

Pēc dažām dienām bilde ar ģeogrāfiskio atzīmi bija redzama šajā profilā. Lai bildi dabūtu iekšā ātrāk, bija jāspiež uz Pievienot attēlus. Kad fotogrāfija bija pievienota, tai bija nepieciešams vēl kāds marķējums. Ja bilde pēc pievienošanas nebbija redzama, tad bija jāaizver pārlūks un vēlreiz jāatver.

Labajā pusē bija atrodams tāds jautājums: Vai šī vieta atrodas šeit? Tālāk ir kādas vietas nosaukums, tad "jā" un "nē". Ja vieta sakrīt, tad spiedu "jā". Biežāk pilnīgi nesakrita, piedāvātā vieta bija galīgi aplama. Tad spiedu "nē" un meklēju īsto vietu. Rakstīju meklētājā dažādus variantus, var ējaizvēlēties ielu, pat māju numurus, pilsētu vai iestādi. No variantiem bija jāizvēlas viens. Kartē nonāca tikai daļa fotogrāfiju. Tad šī vieta fiksējās kā vietas nosaukums Google Maps kartē.

Google Maps populārākas ir Street Views ielas skati visā garumā, kur gandrīz kā klātienē var izstaigāt daudzas ielas. Ar savām fotogrāfijām ir diezgan pagrūti konkurēt, ja priekšā jau ir safotografēta visa iela. Es biežāk izvēlos fotografēt vietas, kuras nav atrodamas Street Views. Tomēr arī tad, ja ir pieejama iela visā garumā, fotogrāfijas labāk palīdz akcentēt uzmanību uz kādu konkrētu māju vai izteiksmīgu ainavu. Ielu skati  ir pārāk kustīgi, tie satur daudz detaļu, ir pagrūti atrast tādu rakursu, kur pavērtos visveiksmīgākais skats. Street Views ļoti veiksmīgi var izmantot īstās vietas precizēšanai, jo ļoti bieži aizmirstas, kur konkrēti tas kadrs tika uzņemts. Ielu skati restaurē sajūtas, kuras bija ejot pa šo ielu.